apslāpētās sirdis

Šoreiz gan tādēļ,ka tas ir saistīts ar nometni,kura nebūt nav vairs aiz kalniem.Jau šo svētdien ir jābrauc prom!

Jau no paša agra,agra rīta ap 7 tikos ar Dinu un bijām ceļā.Šoreiz gan paveicās,jo Dinas mamma mūs aizveda.

Mums priekšā bija daudz darbu.Sākumā jau visa orientēšanās trases iziešana un centieni saprast,cik ilgu laiku tas aizņem,kā arī vēl visādas formalitāšu lietas,kā līguma parakstīšana ar ģimenes ārstu,kas neizdevās pat arī pēc 3 ģimenes ārstu apmeklējuma,saskaņojuma atrašana Cēsu Domē,kas arī bija kā neiespējamā misija + līdz slimnīcai un autobusi jānoskaidro.
Tas viss būtu bijis jādara Agitai,bet tā kā mēs braucām ar Dinu,tad nolēmām palīdzēt,lai nav lieka braukāšāna un laika kavēšana.

Šī diena bija savdabīga,jo no visa,kas bija uzticēts,pozitīvi realizētas tika 2 lietas - orientēšanās un saskaņojuma iegūšana,bet tas arī tikai pēcpusdienā,kad Dina pacentās.[es jau biju prom,jo viss bija padarīts,bet Dina vēl tikās ar saviem radiem]