< tālāk pagātnē | 0 - 10 |  
Deele [userpic]

Viss būs OK

5. Februāris 2013 (01:45)
garīgais:
accomplished
accomplished
muzikālā atmosfēra: Robert Miles - Children

Nu, domāju, viss būs ok
Neviens jebkur nepazūd
Cilvēkiem vajag atvērties un ļauties pārmaiņām :)
Nevajag dusmoties vienam uz otru vai savtīgi bremzēt
Nevajag pieķerties lietām vai vietām
To visu vajag adekvāti novērtēt un izturēties ar cieņu, bet nevajag likt tam visam sevi bremzēt
Tam visam ir jāpalīdz
Šodien strādāsi Rīgā, rīt Stokholmā, svētdien mājās - tur kur tu jūties labi, un apmierināts, tur kur tu vari atslābināties un atpūsties
Ja šo vairāk cilvēku saprastu un censtos šādi dzīvot, dzīve būtu daudzkārt vieglāka ;)

Laikam vēl pāris minūtes jāpameditē Roberta Mailza pavadījumā....

Deele [userpic]

Sēdēt uz āķa

15. Oktobris 2010 (05:08)
garīgais:
sleepy
sleepy

Diemžēl, esmu jau vairākas reizes saskāries ar emocijām, kas pārņem apziņu, nokļūstot pie pēdējās sērijas daudzsērīju filmai vai seriālam, kas ir tik ļoti aizrāvis, tik ļoti ieintriģējis, licis gaidīt nākošo daļu vai sēriju, ka vienkārši negribas to skatīties, negribas nokļūt tur, no kurienes nav atpakaļceļa... No pašas pēdējās sērijas...
Tik ilgi ir pārdzīvots par varoņiem, tik ļoti ir aizrāvis stāsts, esi jau pats izdomājis neskaitāmus variantus, kādas varētu būt beigas... Nu nevar no tā visa tik viegli atteikties. Jo pēctam, nekā nav.
Bet ir arī kāds āķis, daži scenāristi pamanās uzsēdināt skatītāju uz Tāda āķa, parādīt pēdējo sēriju un beigās visu Tā samudžināt, tā pavērst stāstu, ka tam nemaz nav īsti beigas, tā kā atstāt tevi ielas vidū ar nolaistām biksēm. Atstāj stāstu tādā stadijā, ka... Noteikti jābūt turpinājumam! Un ir skaidri zināms, neviens tev netaisīs turpinājumu, tu esi atstāts viens, kraujas malā, tu zini, ka tur lejā ir zeme, bet tu nevari tikt tai klāt, tikai izmisīgi censties izdomāt stāsta turpinājumu savā galvā... Pat ja būs turpinājums, parasti netiek "lietoti" tie paši aktieri... Pats bēdīgākais, ka tu esi pieķeries tieši šiem aktieriem, kuri nes šo tēla nastu, nevis tēlam, kurā aktieris ir tikai "tā starpcitu"... Bet filmu izstrādātāji to laikam nezin...
Bļāviens, negribas tās pēdējās sērijas, gribas turpinājumu, vismaz vēl pāris!!! (Bold&Beautiful neskaitās, kā labs turpinājumu ģenerēšanas variants)

Es nezinu, kā es saņemšos noskatīties Harija Potera pēdējo filmu, kas pie tam ir divās daļās... ' unfair! Jauktasiņu Princis bija tāds, nekāds... Tas gadījums, kurā beigas ir tik samudžinātas, ka "Jābūt turpinājumam", tā itkā sākt teikt teikumu, bet apstājas nepateicis... Besī laukā :P Tāpat kā ar Sāras Konoras hronikām...

Deele [userpic]

Veselības jautājumi

24. Jūnijs 2010 (16:35)
garīgais:
bouncy
bouncy
muzikālā atmosfēra: Camp Kill Yourself - Shippensbam

Veselības jautājumu sesija, kādam dakterim Amērikā.
... tālāk ... )

Deele [userpic]

Lietas

8. Maijs 2010 (18:14)
garīgais:
envious
envious

Kāpēc cilvēki nopērk lietas, par kurām es tiem pastāstu tikai pats tajā momentā tās vai nu nevaru iegādāties... Tas ir kautkāds lāsts?

Veicu apskatu telefoniem, sameklēju izdevīgāko telefonu ar iespējām, kuras būtu visforšākās... Stāstu visiem un apkārt... Pēc pāris nedēļām, tāds ir manai sieviņai...
Pastāstu par jaunākajām tehnoloģijām un iespējām datortehnikā... Pēc pāris mēnešiem, draugs iegādājas manu sapņu datoru...
Atrodu auto, kas man tik ļoti patīk, izpētu visus parametrus... Pastāstu visiem, kam tas interesē... Pēc pāris mēnešiem, tētis to nopērk...
Pastāstu un parādu par savu plaukstdatoru, pastāstu, ka tam ir jauna un krutāka versija iznākusi, tikai tā noteikti nav man pa kabatai... Pastāstu te dažam labam vienā pasākumā... Pēc pāris nedēļām... Mako to nopērk...
Un vēl vairāki gadījumi, mazāk svarīgi un ne tik... sāpīgi...
Nav jau tā, ka man ir žēl... Bet drīzāk skauž, ka pats nēsmu tā arī tās lietas dabūjis... :P
Bet nu... Lietas...

Deele [userpic]

Mērķis

15. Aprīlis 2010 (05:17)
garīgais:
thoughtful
thoughtful

Pēdējo pāris gadu laikā, esmu daudz domājis, mēģinājis formulēt un nu, var ar lepnumu teikt - man beidzot ir mērķis visai dzīvei. Varbūt nepārāk konkrēts, bet tomēr, tas ir pietiekoši ambiciozs, lai to varētu pagodināt ar apzīmējumu - Dzīves Mērķis. Nē, es nerunāju par vēlmi lidot kosmosā (vēl sava zemīte nav apceļota) vai arī kļūt par prezidentu (kurš tad to vairs mūsdienās vēlas), es runāju par sasniegumu, par izgudrojumu, par ... Ehh, lai tas paliek pagaidām pie manis paša... Bet varu pateikt priekšā ;), lai to sasniegtu vienatnē, vajadzētu kādas 7 augstākās izglītības sfērās, kuras dabiski nav saistītas, lai sasniegtu rezultātu, kas visas šīs sfēras sasaista kopā. Tātad tie ir vismaz 20 gadi. Un tas ir tad, ja manas smadzenes spēs šo bagāžu panest... Vai arī jāiet vienkāršākais ceļš - jāvāc komanda!

Un vai Tev, IR savs dzīves mērķis? =]

Deele [userpic]

Draudzība

16. Decembris 2009 (01:19)
garīgais:
frustrated
frustrated
muzikālā atmosfēra: Bliss Inc. Feat. Carlotta Chadwick - Faith

Man radās tāds nevilšs jautājums, kas tad ir tā draudzība? Nu, pēc neilgiem meklējumiem, šāds skaidrojums, man visvairāk iepatikās...

"Draudzība ir viena dvēsele, kas mitinas divos ķermeņos."

Iespējams, īsta draudzība ir vienīgās attiecības, kas izdzīvo postus un nelaimes, ko sniedz laiks un, kuras saglabājas neierobežoti ilgi. Unikālais pieķeršanās, lojalitātes, mīlestības, cieņas, uzticības un prieka kvantuma maisījums, iespējams apraksta īsteno draudzības jēgu. Līdzīgas intereses, apbusēja cieņa un stipra pieķeršanās vienam ar otru ir tas, ko draugi dala viens ar otru. Šīs ir tikai galvenās draudzības iezīmes. Lai pieredzētu, kas ir īsta draudzība, ir jāiegūst īsti draugi, kas patiešām ir rets dārgums.

Draudzība ir komforta un emocionālas drošības sajūta, ar otru personu. Tas ir tad, kad Tev nav jāizvērtē savas domas vai jāizvēlas vārdi, pirms spert tos laukā savam draugam. Tas ir tad, kad kāds Tevi pazīst labāk par Tevi pašu un garantē, ka būs tev līdzās jebkurā emocionālā krīzes situācijā. Tas ir tad, kad tu dodies gulēt cīnoties, bet nākamaja rītā celies jau ar lielāku sajēgu. Draudzība ir daudz kas vairāk, kā klīšana apkārt un dalīšanās ar labiem notikumiem, tas ir tad, kad kāds atnāk Tevi izglābt no grūtākā dzīves posma. Draudzība ir mūžīga.

Dažādiem cilvēkiem ir dažādi uzskati par to, kāda ir draudzības definīcija. Dažiem, tā ir uzticēšanas, ka otrs Tev nenodarīs neko pāri. Citiem, tā ir absolūta mīlestība. Ir arī daži, kuri izjūt draudzību, kā biedriskumu. Cilvēki veido definīcijas, kas balstās uz viņu dzīves pieredzi. Šī ir viena no tām sakarībām, kas ir augusi kopš sen seniem laikiem. Pastāv slaveni stāsti par draudzību mitoloģijās un citās reliģijās visapkārt pasaulē. Viņi saka, ka persona, kas ir atradusi uzticamu draugu, ir atradusi nenovērtējamu dārgumu.

Psiholoģiski runājot, draudzība var tikt definēta, kā "dinamiskas, savstarpējas attiecības starp divām personām. Bērni kļūstot par draugiem, vienojas par robežām līdz kurām abi partneri draudzējas". Tas palīdz viņiem funkcionēt kā veselīgiem indivīdiem dzīvē, jo tie var novilkt attiecībās līniju, kad tas ir nepieciešams. Draudzība nevar izdzīvot, ja viena no personām pieliek visas pūles, lai uzturētu draudzību, bez savstarpējas atzīšanas.

Tā kā draudzība sākas tajā momentā, kad bērns sāk socializēties, draugi, kādus bērns izvēlas, ir jāpieskata, līdz viņš/viņa nav iemācījies atšķirt labo no sliktā. Nepareizais vienaudzis vai socializācijas trūkums var novest pie smagām psiholoģiskajām traumām un traucējumiem, kas galu galā var novest pie sociālās nepiemērotības. Pareizu vienaudžu grupa ir svarīga bērna personības attīstībā. Gan pozitīva, gan negatīva pieredze pagātina indivīda personību. Tāpēc ir svarīgi, ka jūs atrodat draugus, kas ir saderīgi ar jums un jūsu emocionālo, kā arī psiholoģisko būtību.

Tulkoju no šīs lapas...

Deele [userpic]

Varbūt...

7. Decembris 2009 (01:57)
garīgais:
amused
amused
muzikālā atmosfēra: Snow - Runway

...es izklausīšos nedaudz eksistenciāls...
Bet man ir bieži vien bijusi tāda sajūta "Cik interesanti būtu, ja pasaule būtu tāda, kādu to parāda filmā?"...
Arī šovakar, skatoties filmu "The Man From Earth", es tieši šādi jutos...
Filma stāsta par cilvēku, kurš pēc viņa domām ir 14 000 gadus vecs... Kad viņa draugi to uzzin, viņiem rodas ārkārtīgi daudz jautājumu, uz visiem, viņš VAR atbildēt!
Tas viss tik ļoti ticams liekas... Cik interesanti būtu, ja pasaulē patiešām būtu šāds vīrs, kurš ir piedzīvojis, praktiski visu, cilvēci...
Vai mēs viņam ticētu? Vai mēs sūtītu viņu ārstēties, vai ieslodzītu aiz restēm...?
Atgriežoties pie manis minētās sajūtas...
... tālāk ... )

Deele [userpic]

Graustu Miljonārs

7. Novembris 2009 (04:32)
garīgais:
sleepy
sleepy
muzikālā atmosfēra: A R Rahman ft. Suzanne - Latika's Theme

Bolivuda kārtējo reizi ir mani pārsteigusi ar savām spējām radīt ārkārtīgi netradicionālas filmas, kuras tu nevari nedz paredzēt, nedz aizmirst. Viņu kultūra ir tik ļoti atšķirīga no Eiropiešu, pikpat cik tālo austrumu aiziātu kultūra, kura man arī ir dvēselei tuva.
Es nebaidos apgalvot, ka sen nebiju redzējis tik labu aktierspēli, kas filmas būtību pilnībā izstaroja un varēja just, ka šajā filmā, tās izstrādātāju grupa ir patiešām ielikusi dvēseli... Bet nu, ne tikai Bolivuda ražo "indiešu filmas"...
"
Graustu Miljonārs", lai arī diezgan vienkāršs, toties ļoti aizraujošs un dinamisks, izraisa diezgan daudz pārdomu pat tiem, kuri stādas priekšā, kāda ir dzīve Indijā, nemaz nerunājot par tiem, kuriem varbūt šī bija pirmā indiešu filma. Lai gan galvenais režisors nebūt nav indietis, bet gan anglis Denijs Boils, filma ir tapusi ciešā sadarbībā ar nepārāk populāro Bolivudas producenti Lovelīnu Tandanu un visa filmas galvenā darbība ir angliski, kas liekas diezgan neparasti, bet fona darbības ir natīvajā mēlē... No vienas puses, lika atcerēties par "Elite Squad" un "City Of God", filmām kurās tiek atklāta Brazīlijas skarbā dzīve, līdzīgi kā šajā filmā, Indijas.

Bet nu, laiks atpūtināt savu apgaroto dvēsli' un likties uz auss...

PS: OST ir vērts pat klausīties arī pēc filmas noskatīšanās... ;)

Deele [userpic]

Pildspalva....

23. Februāris 2009 (14:28)
garīgais:
blah
blah

Meklēju, ā, atradu, ar spiedpogu... Rakstu rakstu, eh izskatās, ka tukša, izjaucu - patiešām tukša... nu neko...
Meklēju, atrodu, šij jāraksta, jo pavisam jauna... DAMNIT, nav kodoliņa... Atceros, izņēmu laukā, lai bērns nesasmērējas, bet var spēlēties...
Meklēju, šī atverama ar rotācijas kustību, bet melna... Ok, rakstu, pāri zilajiem blāvajiem burtiem... damnit, tukša, patiešām? Atveru, damnit, resnais, necaurspīdīgais kodols, kam cauri nevar redzēt... Forši!
O! Vēlviena, ar rotācijas kustību, jāstrādā, jo vasarā, nometnē dabūjām... , akal neraksta un kodoliņš tāds pats kā iepriekšējajai...

Vai man patiešām nav lemts pierakstīt šī darba piedāvājuma detaļas uz papīra, vai patiešām tā ir zīmē, lai nepinos ar šo cilvēku...?

Deele [userpic]

Ja...

11. Februāris 2009 (19:30)

...kādam esmu apnicis, iegādājieties futbolbumbu "Nils" un spārdiet to cik uziet... :P~

< tālāk pagātnē | 0 - 10 |