...un jau, pazuda styluss no PDA, atkl nokārās datoram HDD, salūza veļasmašīna un pazuda grāmata...

Meklēju, ā, atradu, ar spiedpogu... Rakstu rakstu, eh izskatās, ka tukša, izjaucu - patiešām tukša... nu neko...
Meklēju, atrodu, šij jāraksta, jo pavisam jauna... DAMNIT, nav kodoliņa... Atceros, izņēmu laukā, lai bērns nesasmērējas, bet var spēlēties...
Meklēju, šī atverama ar rotācijas kustību, bet melna... Ok, rakstu, pāri zilajiem blāvajiem burtiem... damnit, tukša, patiešām? Atveru, damnit, resnais, necaurspīdīgais kodols, kam cauri nevar redzēt... Forši!
O! Vēlviena, ar rotācijas kustību, jāstrādā, jo vasarā, nometnē dabūjām... , akal neraksta un kodoliņš tāds pats kā iepriekšējajai...

Vai man patiešām nav lemts pierakstīt šī darba piedāvājuma detaļas uz papīra, vai patiešām tā ir zīmē, lai nepinos ar šo cilvēku...?