23. Februāris 2009
Pildspalva....
Meklēju, ā, atradu, ar spiedpogu... Rakstu rakstu, eh izskatās, ka tukša, izjaucu - patiešām tukša... nu neko...
Meklēju, atrodu, šij jāraksta, jo pavisam jauna... DAMNIT, nav kodoliņa... Atceros, izņēmu laukā, lai bērns nesasmērējas, bet var spēlēties...
Meklēju, šī atverama ar rotācijas kustību, bet melna... Ok, rakstu, pāri zilajiem blāvajiem burtiem... damnit, tukša, patiešām? Atveru, damnit, resnais, necaurspīdīgais kodols, kam cauri nevar redzēt... Forši!
O! Vēlviena, ar rotācijas kustību, jāstrādā, jo vasarā, nometnē dabūjām...
Vai man patiešām nav lemts pierakstīt šī darba piedāvājuma detaļas uz papīra, vai patiešām tā ir zīmē, lai nepinos ar šo cilvēku...?