Tad nu lūk, pirms kāda laika (pāris nedēļas atpakaļ), sāku apgūt Japāņu, 27 gadus veco, interpretātora programmēšanas valodu vārdā Ruby (parasti gan saucu to par Rūbiju, angliskās izrunas dēļ).
Tiku cauri divām iesācēju pamācībām un ķēros pie rūbijas kopienas ieteiktā interaktīvā mācību materiāla "Ruby Koans", kas būtībā ir gatavs Ruby kods, kurā ir jāaizpilda tukšās ailītes ar nepieciešamajām vērtībām, startējot programmu, kļūdu analizators aptuveni pasaka, kādu vērtību tas bija gaidījis un kādu tu esi ievadījis. Ar pātraukumiem, tiku pirmajai trešdaļai cauri, kad datora maiņas dēļ, sāku visu no jauna. Šodien tiku līdz (laikam) priekšpējējam uzdevumam, kurā tā arī apstājos, jo īsti nebija skaidrs, ko no manis tajā uzdevumā prasa. Pēc nelielas kārtējās konsultācijas ar rūbijas kopienas ļaudīm, konsatējām kopīgi, ka esmu izlaidis pāris fundamentālus rūbijas elementus (kāds kauns), un man vajadzētu kādu jēdzīgu grāmatu izlasīt (ar tām iesācēju pamācībām nepietika), lai tiktu pie skaidrības...
Tā nu esi tiku pie vaisa (sīvā) rūbijas rokasgrāmatas, kura izrādījas izstāsta visu par rūbiju un tās uzbūvi tieši tādā formātā, kā man patīk (ar autobusa šoferiem, kāpuriem, lapsām, bāreņiem un krabju spīlēm). Man pat radās iespaids, ka no šāda materiāla varētu izgatavot ideālu lekciju materiālu augstskolā, programmēšanas kursam, jo šo uztvert būtu viegli arī ekonomikas plūsmas studnetiem (ar kuriem es, būdams sistēmu analītiķis, mācījos kopā vairākas lekcijas). Rīt ķeršos pie 4. nodaļas.
Interesanti, cik izplatīta Ruby valoda ir Latvijā, nēsmu gan dzirdējis, ka kāds meklē Ruby programmētājus vai arī kāds par to vispār interesētos (latviski).
( Noderīgas saites interesentiem )

Kamēr domāju par to, kādu tegu sistēmu izmantot savam MySQL+PHP CMS...
Atradu penālī savu veco tintes spalvu, izmazgāju un uzpildīju... No skolas laikiem (pirms vairāk kā 15 gadiem)! Fantastiska lieta, vēljoprojām strādājoša, plastmasas rezervuārs ar stingru, laikam sintētisku, spalvu galā. Nekādas ķēpas, kā ar parasto tintes spalvu. Tagad atkal varēšu zīmēt smukus japāņu kandžus :D

Nupat, noskatījos 83 gadus vecu filmu (1927) - Metropolis... Un smejies vai raudi, tā bija zinātniskās fantastikas filma...
[cenzēts], kāda [cenzēts] veidā, viņiem izdevās panākt tādus efektus! Man vnk žoklis vaļā...

Daži fakti...

Filmas uzņemšana prasīja 2 gadus, tā izmaksāja 5 miljonu Reiha franku (ņemot vērā inflāciju un citus faktorus, tas ir aptuveni 200 000 000$ mūsdienās), kas gandrīz vai izputināja filmu studiju. Salīdzinājumam, "Matrix" izmaksāja gandrīz trīs reizes mazāk, bet "Avatārs" izmaksāja tikai divas reizes vairāk.
Uzņemšanā piedalījās 37 000 cilvēku - 25 000 vīriešu, 11 000 sieviešu, 1 100 plikpaurainu vīriešu, 750 bērni, 100 melnādaini cilvēki un 25 aziāti.
Lenta laika gaitā smagi cieta, gan tīšu centienu rezultātā (kara laikā), gan citu faktoru rezultātā. Tikai pirms diviem gadiem tika atrasts iztrūkstošais 30 minūšu fragments, tagad no lentas trūkst tikai 5 minūtes no oriģināla.

Manā tēzaurā pat nav tāda vārda, ar kuru varētu apzīmēt tik lielus iespaidus!

Jauna spēlīte brīvdienām - "Assasins Creed". Patiešām iespaidīga grafika un izpildījums.
Iespējas ir gandrīz "Mirrors Edge" līmenī, par kuru stāstīju iepriekš...
Bet nu, tagad es patiešām varu justies krutāks par Alanu Robertu :D jo uzrāpties augstākajā debesskrāpī ir minūšu jautājums...
Cīņas pret templiešiem, klusas slepkavības, izsekošana, civiliedzīvotāju glābšana, slēpšanās siena gubās, lēkšana no augstiem torņiem un pat izjādes ar zirgu... Un tas viss senatnīgā noskaņā, kas sapīts ar futūristisku pamata ideju, kurā kādam puisim ar datoru atsauc atmiņā tā iepriekšējo dzīvi un slepkavas amatu kādā ģildē...
Vēl viena spēle, kura ļauj patiesi izbaudīt arhitektūru...

Lasīt ē-grāmatas datorā ir ārkārtīgi neērti, jātur visu laiku galva augšā, jāsasprindzinās, ekrāns salīdzinoši (ar papīra grāmatu) tālu no sejas, ok, nav problēmu ar redzi, bet... Šāda lasīšana ir neērta, lasīšanai būtu jānodarbina tikai acis un galvu, nevis vēl 50 muskuļu grupas, kas jāsasprindzina tikai tādēļ, ka dators īsti nav pielāgots lasīšanai... Nu lūk, tad vēl ir variants uz plaukstdatora vai portatīvā datora... Plaukstdators, ok, to var paņemt rokā, iesēsties mīkstā krēslā un lasīt, bet arī tam ir mīnuss, mazs ekrāns, mazs izmērs, grāmatu var mierīgi atstutēt pret ceļiem, turēt vienā rokā un lasīt, plaukstdatoru... Kā jau nosaukums vēsta, jātur plaukstā, tā kā mazs ekrāns, tas jātur ne tālāk kā pusmetru no sejas, lai varētu salasīt (aizmirstam Zoom funkciju, tā radi navigācijas problēmas, jo visu laiku jāpārvietojas horizontāli/vertikāli ar kursoru pa lapaspusi, lai lasītu tālāk)...
Tāpēc, man sāk rasties jautājums, kāpēc visā šajā jezgā ar portatīvajiem datoriem, nav izveidots kāds melnbalts, A4 formāta "ekrāns", ar pāris GB atmiņu, ar vienu vienīgu funkciju - lasīt ē-grāmatas un maksātu adekvāti (nevis jauna portatīvā datora cenā)?
Varbūt tomēr tā nav taisnība. Lūk, veicu nelielu pētījumu, un šāds pieejamais ierīču klāsts uz doto momentu...( ... tālāk ... )

Iepazīstinu jūs ar jauno matemātiku:
( ... tālāk ... )