Terence McKenna

Patiesībā tolerance ir normālas organisma reakcijas pazemināšanās vai pat izzušana attiecībā uz dažādām agresīvām vielām, tātad dzīva organisma mazspēja pretoties infekcijām. Sabiedriskā nozīmē - cilvēks tiek tolerēts tiktāl, ka beigu beigās viņš vairs nespēj pretoties kādai sociālai sērgai.

(Reply to this) (Thread)

Elita Veidemane

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labs citāts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tikai gribēju parādīt, ka ar šādu metodi var stiept "argumentu" jebkurā sev vēlamā virzienā

(Reply to this) (Parent)

bet man ļoti patīk makenna, viņam ir tik daudz svaigu lietu, ko teikt par gandrīz pilnīgi visu!

o, labi teikts! autors ar piejkekseets.

(Reply to this) (Thread)

Jā, labi teikts. Man ir sajūta, ka pašlaik mēs dzīvojam jau post-(tur minētā) laikmetā, bet personiskajā dzīves ceļā tas ir ļoti svarīgi. Terenss Makkenna ir 20,gadsimta ŽŽ Ruso "Emīls".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nez, post tādā nozīmē, ka lielāks atkārtojumu skaits - jā. bet post tādā, ka kkas būtu reāli mainījies - nē.

imo lielāks atkārtojumu skaits noved tikai pie ciešākas neredzamības, dziļākas iestrādnes, līdztekus atļaujot dinamikām, kas iesākumā varbūt sakņojās vienā kkādā spēkā, nobriest par patstāvīgiem elemetiem kopējā procesa ietvaros. bet no tejienes vajadzīgs vismaz tikpat, lai pavērtos bik kkāda jauna vīzija, jo būtībā šis viss šķietami citādais ir vnk tā pati dinamika playing itself out, patam imo nekas nav īpaši mainījies. kkādam mazprocentam kkas lēnām veras, bet tas ne tuvu imo nav vēl gana, lai runātu par kādu gravitācijas centra pārbīdi.

tas kas gan ir noticis, ir tas, ka ap visiem šiem simptomiem ir izveidojušās mikrokultūras, tie paši ir kļuvuši par gravitācijas centriem atsevišķiem kultūrvertību tīkliem un identifikācijas modeļiem. tapuši par patstāvīgiem kopējā procesa elementiem. taču for all i know tur nav nekā jauna, tur ir tā pati struktūra, izskrāsota nedaudz citās krāsās.

hence jā, i get it, ka viņš saka, ka aplaudē visus šos simptomus. taču man personīgi, dzīvojot šai laikā, rokas uz to vairs neceļas, jo imo tur vnk nekā nav.

kultūrpesimisms ir mans jaunais hobijs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu es domāju, ka šīs lietas katram ir jāatklāj sevī un jāintegrē un tad jādzīvo tālāk jau jaunā kvalitātē, kur intuitīvajam un miesiskajam un psihedēliskajam ir daudz vairāk vietas.
Bet man šķiet, ka arī sabiedrībā tam ir salīdzinoši vairāk vietas. Ne jau tas, kas nonāk ziņās, bet tieši ikdiena. Sākot no alternatīvās medicīnas, psihoterapijas, visādām praksēm, jogas, ceļojuma uz apzinātību, bieži vien paralēli savai lineārajai ikdienai. Līdz pat tam ka piedzerties un gadījuma sekss ir drīzāk normāli, nevis kaut kas traks un grēcīgs, ko dara paklīdeņi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu, kā allaž, gribi visu integrēt, normalizēt, apcirpt un apgriezt visus asos stūrus, lai nekas nesāpētu un viss būtu tāds amorfi apaļi garlaicīgs un nepretenciozs. Cilvēks, kuru sāpes un ciešanas ir nobūrušas. Viss ir normāli, viss ir labi, dari, ko gribi, pielūdzam savus mazo lietu dievus. Ja tā nav narcisma un pie krūts piezīduša bēbja stadijas apoteoze, tad kas gan cits.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bezgalīgā nomierināšana, intoksifikācēšanās ar savām domām un psihi.

(Reply to this) (Parent)

Atpisies krišjāni!

(Reply to this) (Parent)

Smadzenes ir kompleksa sistēma tāpat kā citas tādas. Ja tu izjauc sistēmas regulāciju, tā nepareizi interpretē ieejas datus, tu dabū nepareizus rezultātus. Kāda jēga?

(Reply to this) (Parent)

nu, fakts ir tāds, ka kkas notiek, tikai absolūti neskaidrs ir jautājums, kur tas viss novedīs tā esošajā izvērsumā.

tev tisnība par to, ka katram pašam (!!) viss jāintegrē, un te tieši sākas mans kultūrpesimisms, jo kur ņemt jēdzīgu framework?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Priekš kam framevvork? Nesapratu/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ach sooo, nu, kur balstīt to individuālstruktūru, tā teikt. tas vismaz man tagad jūtas kā aktuālais kvests - vajadzība pēc nekritiskas piederības, pēc kkāda universāla pamata. butībā vnk pēc kultūras, ar kuru es spētu identificēties, jo visa kultūra, ko pazīstu, ir tāda, pret kuru es stāvu opozīcijā.
ilgas pēc kultūras, kurā ir viedums, kurā ir reāls produktīvs vērsums, vīzija. kultūra, kurā ir dievs - pamatīgs nams, tā teikt, ar labu pamatu un plānojumu, bet tāds, kam nav jumta, kur augša ir vaļā. kultūru, kas spēj atzīt un integrēt racionalitāti un garīgumu.

bet es laikam novērsos no tēmas.

nez, bet var jau būt, ka tādas kultūras nav un nebūs. vienīgi, ja nebūs, tad ponts kko vispār, lol, darīt.

as u can probably see, jūtos nogurusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sapratu.
Nē, tādas kultūras nav un nebūs. Šobrīd domāju, ka iespējams runāt vienīgi par navigācijas modeļiem.
Un iespējams, ka nekā cita nav arī nevienam citam. Varbūt arī pati kultūra neizpaužas kā pamatne bet gan kā mazliet līdzīgu navigācijas stratēģiju saišķis.
Tas ir prāts, kas alkst pēc kaut kā statiska, pēc mājām, bet nekā tāda nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kultūras pieredze jau citādi nemaz netranslējas kā vien caur prātu, ja vien tevi akurāt nesit ar mietu kādu vērtību vārdā, tā teikt. bet pat tad tā nozīme, ko atvedini no šī notikuma, tiek izstrādāta prātā.

es nez, te pat nav runa obligāti par ārēji manifestu kultūru, kam pieslieites vai ko radīt, kaut visiem to imo gribas - lai doma top miesa. bet par kkādu iekšēju pozicionējumu, kas nav opozicionārs. tak te manai domai vairs nav sakara ar sarunas tematu :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es redzu sakaru ar sarunas tematu. Un ar "prātu" es domāju neintegrētu prātu, tādu, kas pats sevi redz atsevišķu no ķermeņa, kurš alkst pēc punktiem un taisnēm un pamatiem, atsakoties vērot realitātes dabu kāda tā ir, ka viss ir drīzāk procesā, struktūru celšana un graušana, nevis šo struktūru eksistēšana.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tipa prāta lineārā modalitāte, ja? ;) ar to sakot, ka prāts ir viens, bet nošķirot dažādas tā funkcijas, līmeņus vai dimensijas. savā vistālākajā punktā attīstības punktā prāts un dievs ir viens, proti, ir totāla atvērtība un absolūta saturu integrācija, bet savā zemākajā - well, pretējais stāvoklis, maksimāla aizvērtība un disociācija.

monkey mind, problēmas risinošais prāts. tas, kas nosaka uz āru vērsto, tas, kas ir pats uz āru vērsts.

viņdien kak raz domāju par ādamu un ievu. ka ādams kā pirmais, iespējams, tieši arī reprezentē šīs modalitātes dominējošo iedabu, bez tās mēs nebūtu izdzīvojuši, tieši tas ļāva mums kļūt par dominanto sugu - šis uz āru, uz rīcību vērstais prāts, kas nemitīgi risina problēmas.
ieva savukārt ir nemanāmāka, tā ir it kā daļa no. dabiski klātesoša, bet neuzkrītoša. un ieva te attiecīgi būtu konteplatīvā modalitāte, vērojošais prāts, šim dalījumam tostarp sakrītot ar dzīves divām pamatdimensijām: būšanu un darīšanu.
ādams momentā dara - viņš nosauc radību vārdā (pēc dieva aicinājuma, ja kas, lol, kopš man vismaz patīk tomēr reizēm gānīt šo nepagurstošo pērtiķēnu). viņš rada fakin kultūru, radot valodu, pirmos jēdzienus.

bet ieva? ieva ir izlīdzinošs spēks, kas netiek radīts no jauna, bet atmodināts iz paša ādama. same mind, different modality, ja tā skatāmies.

p.s. by now i'm just having a nice conversation ;) labi, ja saki, ka netraucē sasaistes aptuvenība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

omg, srsly - ādams ir no zemes, bet ieva no paša ādama dzīlēm. ciktāl runājam par to prātu, lol.

(Reply to this) (Parent)

"I often like to think that our map of the world is wrong, that where we have centered physics, we should actually place literature as the central metaphor that we want to work out from. Because I think literature occupies the same relationship to life that life occupies to death. A book is life with one dimension pulled out of it. And life is something that lacks a dimension which death will give it. I imagine death to be a kind of release into the imagination in the sense that for characters in a book, what we experience is an unimaginable dimension of freedom."

(Reply to this) (Thread)

Nu jā, šī manuprāt ir no trakajām intixikācijas domām :)
grūti piekrist bet varbūt tāpēc, ka ir pārāk daudz sliktas literatūras

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man vispār to domu ir grūti saprast, bet iztēlojos šādi: nāve definē (norobežo) dzīvi, un uzrakstīta (tātad definēta) dzīve ir nostādīta mūžības priekšā, pat ja turpinās ārpus uzrakstītā. par pašām beigām man ir vēl grūtāk saprast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Domāju, tāpēc, ka tā ir narkotiku, visticamāk marihuānas reibumā izvirzīta tēze. Mēs taču visi tādas pazīstam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man ir bijis daudz ģeniālu ideju, kas beidzot izveido visiem derīgu pasaules modeli, atklājot vēl nepamanītas saistības :D

(Reply to this) (Parent)