E apslimusi, paturējām mājās. Nekā traka, ap 37* un niķi, trūkst ēstgribas. Jācer, ka viegli tiks cauri. Toties tagad noticis brīnums - abi guļ diendusu. Es varu rīt Havaju šokolādes un audzēt miesas - Em palikšana mājās izjauca manu plānu kāpt kalnā, tātad jādara ačgārnais, bet arī patīkamais. Kādam jau tās šokolādes jānoēd. Jā, starp citu, izskatās, ka Miķ ir izaudzis no piena nepanesības. T.i., pliku pienu neesmu mēģinājusi, bet esmu ēdusi gan Cēzara salātus, gan šokolādi, gan sieru kaut kādos ēdienos un viss izskatās kārtībā. Prieks un laime, laime un prieks.
Nē, nu nopietni jau es vēl arvien piesargāšos, bet ne tik ļoti vairs.