hipopotama pieraksti

Pēc četrām dienām sāksies darbs. Vispirms 4 dienas Čikāgā (nepārtraukts miegs!!! 3 naktis! Vienai pašai!), pēc tam - nez. Ceru uz Redmondas ofisu, bet var gadīties, ka kādu dienu jābūt arī Sietlas ofisā. Mazliet jocīgi atsākt strādāt pēc tik ilgas pauzes, pat ja daļu laika aizņēma skola. Tāda sireāla sajūta.

Ļoti patīkami - viena bijusī kursabiedrene, ar kuru koledžā kopā praksējāmies, atrakstīja epastu, ka viņu kompānija meklējot cilvēkus un vai es neesot ieinteresēta. Kaut kā pieklājīgi jāpasaka nē, jo nevar jau zināt, kas notiks nākotnē, saites jāsaglabā. Bet sirdi reāli silda.

Grūti labot tos darbus tomēr. Gribas iedot punktus, īpaši, kad students saka: "Es tik daudz darba ieguldīju."
Bet nu ja nav.
Jānoķer abi profi, jāparunā ar viņiem, kā rīkoties.
Cold hearted bitch.

P kopš ceturtdienas nakts orientējas kaut kur otrā Amerikas pusē, kas nozīmē, ka es viena ar visiem trim. Šodien bijām ķirbjoties kapsētā, rīt brauksim uz Lego veikalu. Kad lai pilda mājasdarbus un labo darbus? Tikko gan pabeidzu ANN: Hebb Rule (un pseidoinverso), skriptēšanai vēl neesmu pat pieķērusies, kur nu vēl menedžmentam. Menedžmentu nemaz arī neaiztiktu, ja pirmdien nebūtu paredzēts tests.

Tas, ka es sagrābos vērtēt divas klases, varbūt nebija pats prātīgākais lēmums pasaulē. Bet nu, datubāzes. Un cloud computing. Un profesors. Un gan jau būs labi. Vienkārši nekam citam neatliek laika. Mēģinu lasīt / klausīties grāmatas, bet smadzenes atsakās uzņemt jebkādu informāciju. Laikam jāliek vien daiļliteratūra pie malas un jācer, ka uz skolas lietām smadzenes tomēr neatteiksies.

Piedāvājumu pieņēmu, 14.janvārī jāsāk strādāt. Gribētos gan vēl paskoloties, bet to varbūt vēlāk.
Šajā ceturksnī esmu sagrābusies 3 kursus + vērtēšu 2. Satiku Ryan, viņš saka, tas esot neprāts, vērtēšana vienmēr paņemot vairāk laika, kā plānots. Ehm. Varbūt esmu iegrābusies, bet nu neko darīt, abi pasniedzēji ir tādi, no kuriem daudz mācīties. Nu, un kursi arī abi tādi, kur vienā gribu atsvaidzināt zināšanas, bet otrā apzinos, ka palika diezgan daudz, ko vēl iemācīties. Būs jau labi, vienvārdsakot.

Šobrīd šausmīgi lētas biļetes uz Latviju. Tik lētas, ka nopietni apsveram domu uz kādu pusotru nedēļu aprīlī aizbraukt. Emīlijai brīvlaiks, Kurzemē orientēšanās, viss, kā vajag.

Šodien laikam ir nacionālā būsim-jauki-pret-daria diena. Nemaz neprasot, dabūju divas lieliskas atsauksmes par to, kā es strādāju. Nevar jau, protams, teikt hop pirms nav rakstiska piedāvājuma, bet pieņemu, ka piedāvājums prakses vietā būs. Es gan tik un tā vēl paintervēšos citur arī.
Un rudens ceturksnī piestrādāšu par Datubāžu sistēmu kursa vērtētāju. Yay.

Shodien bijaam skatiities maaju (iireet). Turiet iikshkjus, lai izdodas dabuut. Ideaalaa vietaa - Emiilijai pienaaktos taa pati skola, buutu tuvaak (1km, nevis 2km), vareetu saglabaat to pashu setapu kaa liidz shim.

Citaas zinjaas - shodien dabuuju pirmo prakses piedaavaajumu. Nu, piedaavaajums buus riit (jaasazvanaas ar HR), bet shodien atsuutiija epastu, ka buutu happy to have you on the team. Viss forshi, tikai shitaa vieta maz maksaa (nedaudz mazaak par stundu, nekaa rajona skolu autobusu shoferiem stundaa - bet nu, pirmkaart, taa jau tikai prakse, otrkaart, shoferi nestraadaa pilnu laiku). Vairaak arii analiitika, nekaa programmeeshana, bet uz to jau es taa kaa biju domaajusi tiekties - tiesa, tas bija tuvaako dazhu gadu laikaa, kad buushu nostiprinaajusi programmeeshanas prasmes. Bet nu arii - taa jau tikai prakse.
Pirmdien savukaart plaanota intervija ar citu potenciaalo prakses vietu. Tagad nevaru saprast, ko dariit. Droshi vien aiziet uz interviju jau nesaap. Ja nu tur maksaa vairaak + vairaak programmeeshanas?

Man reāli riebjas telefonintervijas. Smadzenes sastingst.
Beigās gan atgriezos pie sinhronizācijas jautājuma un parunāju par busy waiting un dažādām prioritātēm, bet nu kā var šitā sastingt?
Uz atvadām es teicu, ka ceru, ka tikšu uz nākamajām kārtām, uz ko viņa atbildēja "I think so!", bet nevar jau zināt.

Tāda sajūta, ka Hardware un MatAnalīzē katru dienu ir vismaz pāris mājas darbi jānodod. Nav tā kā mazliet par traku? Cloud computing ar savu neuzmācīgo viena-programma-divās-nedēļās galīgi paliek novārtā, lai gan vajadzētu arī lasīt un mācīties. Nu, un prakses meklējumi ir tikpat kā pilnas slodzes darbs. Visi tie challenge prasa ne tikai ~2h netraucētu laiku, bet arī mazliet sagatavošanos + pieteikšanās arī paņem sasodīti daudz laika. Kad lai guļ?

- no rīta izskrēju 5.5km, ar 5:30min/km
- 3h mācījos
- ar Koniju un viņas draugu izspēlējām intervijas (ļ.labi)
- padricelējos ar bērniem
- iedzēru vīnu
- sazīmēju truth tables, uzmodelēju ALU (ar full adder un diviem funkciju bitiem), izbesījos ar Būla izteiksmēm (ir ļoti viegli pazaudēt ! )
- uztaisīju vēdera/muguras vingrinājumus
- palaidu vīru uz kalnu skriet
- izlasīju vienu nodaļu Hardware grāmatā

Neko neesmu darījusi mat analīzē un cloud computing.
Man vajag bikses un žaketi intervijām. Nu, vai arī armijas bikses un star wars krekliņu ar caurumu intervijām. Vēl nesaprotu, kurā virzienā labāk.

2017. aizskrēja tā, ka pat atelsties nepaspēju.
Skola, jauns bēbītis, Latvija. 31 grāmatas mērķi nesasniedzu, izlasīju vien 28 grāmatas (lielākā daļa - diezgan draņķīgas, bet labāk nekā nekas: uzreiz pēc E piedzimšanas vispār nespēju palasīt). Skriets mazāk, nekā būtu gribējies, bet izskatās, ka atkal ļaujos ievilināties orientēšanās pasākumos.

Jauno gadu sagaidījām, binge skatoties Extant, kas nebija nekas izcils, bet pusskatītu atstāt negribējās. Pusnaktī pamodinājām bērnus (izņemot Noru, viņa pati pamodās ap 23:30, pabarojās un aizmiga). Miķelis bija aizkustinoši izspūris un samiegojies, Emīlija bija priecīgi satraukta, es aiz smiekliem sarīkoju sev diskotēku. Iedzērām gāzētu ābolu sulu (bērni bezalko, mēs alko), un mazuļi līda atpakaļ gultās.

2018.gada apņemšanās:
- 31 grāmata
- izskriet vismaz reizi nedēļā vismaz 5km
- noturēt vidējo atzīmi vismaz 3.7 (šobrīd 3.77 no 4.0)
- atrast praksi un pierādīt sevi pietiekami, lai saņemtu pilnu piedāvājumu

man triic rocinjas pieteikties prakseem, jo bail no taa, ka vinji zvaniis un ghribees runaaties. Es esmu krabis vientuljnieks, bet protu straadaat, vai taa mees nevaram sarunaat?

Pirmā skolas diena aizvadīta. Man jau sāp galva, lai gan šodien vieglais kurss - datubāzes. Pasniedzēja man patīk, tāda no-nonsense. Cik saprotu, viņa ir viena no pieejamo mentoru saraksta un taisa dažādus pētījumus, kur es varētu mēģināt uzsēsies uz astes. Nez, vai šajā ceturksnī, bet vispār. Plus - ja man ies labi kursā un ja viņai vajadzēs, gribu pieteikties viņai par vērtētāju.

Pirmo reizi atstāju Noru kādam citam. Tas gan man lika iekšām mazliet griezties un raudāt, bet mācīties arī gribas kā trakam. 3 stundās gan baigi knapi ierakstīties - parkošanās situācija pie skolas ir vēl sliktāka kā pagājušajā gadā un sanāk baigā skriešana. Laikam jātēmē tomēr uz tām 4h. Īstā aukle arī nav atradusies. Pagaidām jāmēģina tas back-up care, sanāk arī lētāk, bet nekad nevar zināt, katru reizi var gadīties cits cilvēks. Kas, no vienas puses, nav slikti, jo var izmēģināt dažādas. Piemēram, šodienas meitene it kā bija ok, bet kaut kas man īsti nepatika. Viņa teica, ka N neesot nemaz raudājusi, tikai uz beigām esot palikusi fussy, bet balss N galīgi piesmakusi. Es nebrīnītos, ja viņa raudātu - pirmā reize pie cita cilvēka, bet priecātos, ja man to izstāstītu. Lai gan - ko tas mainītu? Neko, droši vien.

N spraucas otrs zobs, viņa vēl arvien neguļ, bet ir riktīgi smaidīga spindzele, kā gan uz tādu dusmoties.

Rīt operētājsistēmas, bet tur vēlā lekcija, P būs mājās ar bērniem. Šitais esot grūts kurss + prasīgais profs. Man gan viņš ļoti patika algoritmu kursā, bet arī tur viņš nebija nekāds vieglo atzīmju dāļātājs. Varbūt pie tā otra būtu bijis vieglāk - bet šoreiz man izvēle nebija atkarīga no pasniedzēja, bet gan no pieejamajiem laikiem.

Apdegums* ir apdzijis, apsveru vīkendā izskriet. Lai gan būsim Kanādā, vienā viesnīcas istabā, hvz, cik tur paspēšu pagulēt. Varbūt tomēr tikai jaunnedēļ.

*Na dņah uzgāzu sev verdošu ūdeni, viena ciska galīgi nodegusi. Toties tagad man ir 9 stiprās pretsāpju tabletes - izdzēru tikai vienu, tajā pirmajā vakarā, kad galīgi nevarēju izturēt, bet ārsts parakstīja 10.

Nezinu, grūtniecības vai studiju rezultātā esmu atgriezusies pie teenage angst un vidusskolas / agrīno 20 mūzikas. Amazon music sper ārā lieliskus hitus gan Weezer, gan Green Day, gan Punk stacijās. Varbūt varētu vēl mazliet dusmīgāk. Jāvelk ārā vecais cietnis, vai.

Gribas guleet, bet shodien garaa diena. Skola tuvojas beigaam.
Mikjelis nakti neguleeja, gribeeja mammu visu laiku. Es saprotu, ka reizeem vajag, gan paseedeet blakus, gan uudeni pienest, gan buchinju iedot, gan huggiju iedot. Bet, kad tas notiek nonstopaa no 1 liidz 4, paliek gruuti. Iipashi, ja es jau taa juutos neizguleejusies un paargurusi. Es negribu uz vinju dusmoties par to, ka vinjam vajadziiga mana uzmaniiba, bet reizeem ir tik gruuti. Mazs veel mans puisiitis.

Varbuut vinjam pienaacis laiks, kad vairs nevajag diendusu tik ljoti? Daarzinjaa vinjsh veel arvien brashi gulj pusotru - divas stundas.

Peedeejaa laikaa tik gruuti sanjemties uz maaciibaam, bet tieshi tagad vajadzeetu. Tuuliit jau eksaameni, peedeejie projekti jaauzraksta, bet es kaa taada garaa diena seezhu un skatos taalumaa.

Taisīju grūtnieču vingrojumus un pie izklupieniem kvadricepi sāka tāāāāa krampēties, kā man nekad nebija bijis. Ir gājis visādi, bet šitādu krampēšanos nebiju piedzīvojusi. Apraudājos. Saprotu, ka vajadzētu katru dienu kaut ko iespēt padarīt, bet ar skolu un bērniem, un melno jostu prokrastinācijas mākslā nekas nesanāk.

Pirmaa skolas diena. Visu laiku liekas, ka pasniedzeeji panjems un ar kaunu izdziis mani no klases par viltvaardiibu, ka es nemaz tur neiederos.

Nakts arii gruuta. Em veema, man raadiijaas reaali pretiigi sapnji, P arii apslimis, tikai Mikj prieciigs leekaa. Iekshinjas triic, bet tachu nevar buut, ka pirmajaa skolas dienaa izmetiis, vai ne?

luuk, ceturksnis tuvojas beigaam, un maaciibas saak mociit arii naktiis. Shonakt Mat.Analiizee2 man blakus pieseeda jz. barbala un saaka staastiit par integraalju izmantoshanu integreetajaa maarketingaa.
Pamodos nosviidusi.

Pirmdien 1 eksaamens (programming data structures), 1 prezentaacija (user interface development), otrdien (javascript) un treshdien (mat.analiize1) pa eksaamenam.
Bet aaraa tikmeer vasaraaaaaa.

Kā katru reizi pēc zobu tīrīšanas, higiēniste ļāva Emīlijai izvēlēties zobu birsti. Vilka ārā no kastītes rozā, lillā, spīdīgas, ar princesēm. Mašīnas, lidmašīnas, zaļas, zilas meta atpakaļ kastītē ar tādu kā atvainošanos balsī: "These are all girl toothbrushes that we have."
Man gribējās pajautāt, vai meiteņu un zēnu zobi ir tik atšķirīgi, ka zobu birstes dažādas. Droši vien uzreiz iemestos caurumi, ja ar puiku zobu birsti zobus tīrītu.

Miķ savukārt mēģināju apgriezt matus. Mašīnīte izsauca histēriju, tagad uz galvas tāds ~1/4 liels gandrīz izskūts plankums. Tad apkārt ausīm un aizmugurē apšņikāju ar šķērēm, kas arī sākumā riebās, bet pēc tam pieņēma. Tagad var nedaudz pozicionēties kā panks.

Toties mēs vakar bijām uz Gogol Bordello. Sen nebiju tādā pasākumā bijusi, man liekas, kopš Portishead, kad Em vēl bija vēderā. Ā, nē, meloju, liekas, ka Keivs bija jau pēc Em.
Ļoti labi, gribu vēl.

Mīļotais trollējas, un es ļaujos provokācijām.
It kā nepazītu viņu jau pusi savas dzīves.