![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pirmā skolas diena aizvadīta. Man jau sāp galva, lai gan šodien vieglais kurss - datubāzes. Pasniedzēja man patīk, tāda no-nonsense. Cik saprotu, viņa ir viena no pieejamo mentoru saraksta un taisa dažādus pētījumus, kur es varētu mēģināt uzsēsies uz astes. Nez, vai šajā ceturksnī, bet vispār. Plus - ja man ies labi kursā un ja viņai vajadzēs, gribu pieteikties viņai par vērtētāju.
Pirmo reizi atstāju Noru kādam citam. Tas gan man lika iekšām mazliet griezties un raudāt, bet mācīties arī gribas kā trakam. 3 stundās gan baigi knapi ierakstīties - parkošanās situācija pie skolas ir vēl sliktāka kā pagājušajā gadā un sanāk baigā skriešana. Laikam jātēmē tomēr uz tām 4h. Īstā aukle arī nav atradusies. Pagaidām jāmēģina tas back-up care, sanāk arī lētāk, bet nekad nevar zināt, katru reizi var gadīties cits cilvēks. Kas, no vienas puses, nav slikti, jo var izmēģināt dažādas. Piemēram, šodienas meitene it kā bija ok, bet kaut kas man īsti nepatika. Viņa teica, ka N neesot nemaz raudājusi, tikai uz beigām esot palikusi fussy, bet balss N galīgi piesmakusi. Es nebrīnītos, ja viņa raudātu - pirmā reize pie cita cilvēka, bet priecātos, ja man to izstāstītu. Lai gan - ko tas mainītu? Neko, droši vien.
N spraucas otrs zobs, viņa vēl arvien neguļ, bet ir riktīgi smaidīga spindzele, kā gan uz tādu dusmoties.
Rīt operētājsistēmas, bet tur vēlā lekcija, P būs mājās ar bērniem. Šitais esot grūts kurss + prasīgais profs. Man gan viņš ļoti patika algoritmu kursā, bet arī tur viņš nebija nekāds vieglo atzīmju dāļātājs. Varbūt pie tā otra būtu bijis vieglāk - bet šoreiz man izvēle nebija atkarīga no pasniedzēja, bet gan no pieejamajiem laikiem.
Apdegums* ir apdzijis, apsveru vīkendā izskriet. Lai gan būsim Kanādā, vienā viesnīcas istabā, hvz, cik tur paspēšu pagulēt. Varbūt tomēr tikai jaunnedēļ.
*Na dņah uzgāzu sev verdošu ūdeni, viena ciska galīgi nodegusi. Toties tagad man ir 9 stiprās pretsāpju tabletes - izdzēru tikai vienu, tajā pirmajā vakarā, kad galīgi nevarēju izturēt, bet ārsts parakstīja 10.
Pirmo reizi atstāju Noru kādam citam. Tas gan man lika iekšām mazliet griezties un raudāt, bet mācīties arī gribas kā trakam. 3 stundās gan baigi knapi ierakstīties - parkošanās situācija pie skolas ir vēl sliktāka kā pagājušajā gadā un sanāk baigā skriešana. Laikam jātēmē tomēr uz tām 4h. Īstā aukle arī nav atradusies. Pagaidām jāmēģina tas back-up care, sanāk arī lētāk, bet nekad nevar zināt, katru reizi var gadīties cits cilvēks. Kas, no vienas puses, nav slikti, jo var izmēģināt dažādas. Piemēram, šodienas meitene it kā bija ok, bet kaut kas man īsti nepatika. Viņa teica, ka N neesot nemaz raudājusi, tikai uz beigām esot palikusi fussy, bet balss N galīgi piesmakusi. Es nebrīnītos, ja viņa raudātu - pirmā reize pie cita cilvēka, bet priecātos, ja man to izstāstītu. Lai gan - ko tas mainītu? Neko, droši vien.
N spraucas otrs zobs, viņa vēl arvien neguļ, bet ir riktīgi smaidīga spindzele, kā gan uz tādu dusmoties.
Rīt operētājsistēmas, bet tur vēlā lekcija, P būs mājās ar bērniem. Šitais esot grūts kurss + prasīgais profs. Man gan viņš ļoti patika algoritmu kursā, bet arī tur viņš nebija nekāds vieglo atzīmju dāļātājs. Varbūt pie tā otra būtu bijis vieglāk - bet šoreiz man izvēle nebija atkarīga no pasniedzēja, bet gan no pieejamajiem laikiem.
Apdegums* ir apdzijis, apsveru vīkendā izskriet. Lai gan būsim Kanādā, vienā viesnīcas istabā, hvz, cik tur paspēšu pagulēt. Varbūt tomēr tikai jaunnedēļ.
*Na dņah uzgāzu sev verdošu ūdeni, viena ciska galīgi nodegusi. Toties tagad man ir 9 stiprās pretsāpju tabletes - izdzēru tikai vienu, tajā pirmajā vakarā, kad galīgi nevarēju izturēt, bet ārsts parakstīja 10.