ctulhu (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} ctulhu) rakstīja,@ 2026-10-28 18:47:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Kas ir viltus zinātne
Te profesorei prasa kas ir viltus zinātne un viltus zinātnieki, lai viņa min piemēru.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/t
//Vēsturē ir gadījumi, kad cilvēki cenšas kļūt par zinātniekiem jeb dēvē sevi par zinātniekiem un kļūst par zinātniekiem, patiesībā tādiem nemaz neesot? Nu, tādi viltus zinātnieki.//
Viņas piemērs:
// Skaļākais, ko es varu pieminēt, bija Ķīnā pētnieks He, kas veica ģenētisku modificēšanu embrija šūnās, lai panāktu to, ka bērniņi, kas piedzims, būtu nejutīgi pret HIV vīrusa infekciju. Tas bija pilnīgi neatļauti, tas pārkāpa pilnīgi visas cilvēktiesību un zinātnes normas. Rediģēt embrija genomu nolūkā, lai panāktu kādas izmaiņas. Viņam par to bija liels sods. Bija starptautiski ļoti liela publicitāte šajā sakarā. Viņu tiesāja, un bija liels naudas sods un cietumsods.//
Piemērs ir galīgi garām. Zinātnieks viņš ir īsts, aplami ir likumi un greiza ētika kura viņu ierobežo.
Viltus zinātnieku un viltus zinātnes piemēri ir Benvenists ar "ūdens atmiņu", Šipovs un Akimovs ar "tprsionu laukiem", homeopātijas vispār un tml.
Tālāk intervētājs jautā to pašu:
/Bet tagad, ja ļoti ciniski es sacītu, ka zinātne tā vien ir?/
Un profesore atzīst, ka
//Mūs ļoti, ļoti regulē. Mūs pieskata. Īpaši pēdējā laikā attīstās zinātnes ētika. Gan par to, kā jāveic pētījums, gan to, kā jāuzglabā dati. Datiem par pētījumiem vienmēr jābūt pieejamiem, ja kāds vēlas ar tiem iepazīties. It īpaši, ja tie veikti par publisku finansējumu. Tad ir jāsaskaņo, piemēram, ja grib izmantot donoru paraugus. Ir jāiegūst šo donoru piekrišana, tur ir īpaša procedūra. Ja es gribētu veikt šādu pētījumu, man tas būtu jāsaskaņo ar Latvijas centrālo medicīnas ētikas komiteju, kura izskatītu, vai netiek pārkāptas cilvēktiesības, vai netiek pārkāptas informācijas un personas datu tiesības, un tikai tad es saņemtu atļauju, ka varu turpināt šo pētījumu. //
Bet šī nav zinātnes problēma, šī ir lieku ierobežojumu un aplamas politikas problēma.
Tālāk viņa saka kas ir šts zinātnieks:
//Jā, tas ir apliecinājums, ka tu esi zinātnieks, ja tev ir zinātniski raksti. Citādāk kā tu sauksies zinātnieks? Kur ir tas apliecinājums? Otrs apliecinājums ir piesaistītais projektu finansējums.//
Būtībā abi šie kritēriji ir labākajā ghadījumā netieši, zinātnieks iegūst zināšanas, cik rakstu un cik naudas - tas ir otršķirīgi.
Te profesorei prasa kas ir viltus zinātne un viltus zinātnieki, lai viņa min piemēru.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/t
//Vēsturē ir gadījumi, kad cilvēki cenšas kļūt par zinātniekiem jeb dēvē sevi par zinātniekiem un kļūst par zinātniekiem, patiesībā tādiem nemaz neesot? Nu, tādi viltus zinātnieki.//
Viņas piemērs:
// Skaļākais, ko es varu pieminēt, bija Ķīnā pētnieks He, kas veica ģenētisku modificēšanu embrija šūnās, lai panāktu to, ka bērniņi, kas piedzims, būtu nejutīgi pret HIV vīrusa infekciju. Tas bija pilnīgi neatļauti, tas pārkāpa pilnīgi visas cilvēktiesību un zinātnes normas. Rediģēt embrija genomu nolūkā, lai panāktu kādas izmaiņas. Viņam par to bija liels sods. Bija starptautiski ļoti liela publicitāte šajā sakarā. Viņu tiesāja, un bija liels naudas sods un cietumsods.//
Piemērs ir galīgi garām. Zinātnieks viņš ir īsts, aplami ir likumi un greiza ētika kura viņu ierobežo.
Viltus zinātnieku un viltus zinātnes piemēri ir Benvenists ar "ūdens atmiņu", Šipovs un Akimovs ar "tprsionu laukiem", homeopātijas vispār un tml.
Tālāk intervētājs jautā to pašu:
/Bet tagad, ja ļoti ciniski es sacītu, ka zinātne tā vien ir?/
Un profesore atzīst, ka
//Mūs ļoti, ļoti regulē. Mūs pieskata. Īpaši pēdējā laikā attīstās zinātnes ētika. Gan par to, kā jāveic pētījums, gan to, kā jāuzglabā dati. Datiem par pētījumiem vienmēr jābūt pieejamiem, ja kāds vēlas ar tiem iepazīties. It īpaši, ja tie veikti par publisku finansējumu. Tad ir jāsaskaņo, piemēram, ja grib izmantot donoru paraugus. Ir jāiegūst šo donoru piekrišana, tur ir īpaša procedūra. Ja es gribētu veikt šādu pētījumu, man tas būtu jāsaskaņo ar Latvijas centrālo medicīnas ētikas komiteju, kura izskatītu, vai netiek pārkāptas cilvēktiesības, vai netiek pārkāptas informācijas un personas datu tiesības, un tikai tad es saņemtu atļauju, ka varu turpināt šo pētījumu. //
Bet šī nav zinātnes problēma, šī ir lieku ierobežojumu un aplamas politikas problēma.
Tālāk viņa saka kas ir šts zinātnieks:
//Jā, tas ir apliecinājums, ka tu esi zinātnieks, ja tev ir zinātniski raksti. Citādāk kā tu sauksies zinātnieks? Kur ir tas apliecinājums? Otrs apliecinājums ir piesaistītais projektu finansējums.//
Būtībā abi šie kritēriji ir labākajā ghadījumā netieši, zinātnieks iegūst zināšanas, cik rakstu un cik naudas - tas ir otršķirīgi.
