Kešisms #2
Jeb cashless society, practical experience

Tātad parasts lielveikals, nelielas rindas pie kasēm, viss normāli, pēkšņi tauta kļūst manāmi nervoza, redzu cilvēki vicinās ar savām plastmasas kartiņām un ir klaji neapmierināti. Izrādās- kaut kas kaut kur sistēmā ir nokāries vai sadedzis un karšu norēķini nestrādā, kad sāks strādāt - neviens nezina. Es iedodu savu papīra cēneri, saņemu atlikumu un eju prom ar paiku. Pārējie paliek. Morāle: Ja mums ir diezgan sarežģīta tehniska sistēma, kura sastāv no daudz mikroshēmām un sensoriem un vadiem bet šī sistēma mazliet sliktāk dara to pašu ko dara vienkārši apdrukāti papīra gabaliņi un metāla ripiņas, tad sanāk ka šīs mikroshēmas un vadi un sensori un programmatūra un tā tālāk konkrētajā vietā un situācijā ir iztērēti veltīgi, jo iespējas un ērtības nepalielina. Es esmu visnotaļ par zinātniski tehnisko progresu un automatizāciju bet tādos veidos kuri mums dod vairāk iespēju un ērtību.

Nu un tiešām cashless sabiedrībā viens cilvēks ( vai vispār ne cilvēks bet algoritms) ar attiecīgajiem kodiem un pielaidēm ar vienu pogas spiedienu var atstāt bez eksistences/ norēķinu līdzekļiem jebkuru. Vai visus.