ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2024-06-21 00:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kopsavilkums par enerģētiku
Tātad kā izskatās enerģijas iegūšana tuvā un vidējā perspektīvā?

Pakāpeniska pāreja no oglekļa savienojumu dedzināšanas uz atomenerģētiku. Urāna un torija rūdu pietiks ļoti ilgam laikam.

Var jautāt, kāpēc neizmantot tieši (saules baterijas) vai netieši (vēja, hidro utt) stacijas?

Var izmantot, bet tikai kā sekundāro jeb papildinošo avotu.

Šo (tā saucamo renewable) ieguves veidu trūkumi:

- nav kompakti
- atkarīgi no laikapstākļiem
- nenodrošina bāzes jaudu.

Sīkāk:

Nav kompakti nozīmē ka tās ir ļoti lielas būves, sarežģīti apkopjamas, degradē vidi
atkarīgi no laikapstākļiem un nepietiekami jaudīgi nozīmē ka uz ``renevables`` balstīta enerģētika ir taupīšanas enerģētika, tur vajag domāt par enerģijas uzkrāšanu, par patēriņa kontroli, īsāk sakot - tā ir knapināšanās, tas puslīdz der vienkāršai dzīvošanai bet ne smagajai industrijai.

AES dod ļoti daudz enerģijas ar ļoti lielu jaudu, bieži vairāk nekā vajag patēriņam. Ko tas nozīmē? 2 lietas:

a) tad atkrīt managament of demands, elektrība vienkārši ir. Cik vajag. Ja vajag vēl, tad ir vēl. Tas nozīmē izaugsmi, jo jebkuras izaugsmes pamats ir enerģija.

b) specifiskāk - tad var palaist projektus, kuri citādi ir nerentabli:

*jūras ūdens atsāļošanas stacijas kuras ģenerē dzeramo ūdeni + dažādus produktus no sāļu koncentrāta
*atmosfēras oglekļa savākšanas rūpnīcas, kas atmosfēras CO2 oglekli pārvērš degvielā un/vai konstrukciju materiālā.

Abi procesi ir ļoti energoietilpīgi un ir iespējami tikai tad ja ir daudz elektrības, tātad AES. Savukārt ja mums strādā atmosfēras oglekļa savākšanas fabrikas tad

1) mums ir brīvas rokas transportā, mēs varam attīstīt ne tikai elektriskos un ūdeņraža bet arī klasiskos iekšdedzes dzinējus, skatīties kur kas ir ērtāk un neiespringt par emisijām.
2) mums ir brīvas rokas pārtikas ražošanā, mēs varam beigt uztraukties par lauksaimniecības/ lopkopības CO2 un metāna emisijām
3) mēs varam beigt iespringt par emisijām ne tikai transportā un lauksaimniecībā bet vispār un atmest visādas oglekļa pēdu rēķināšanas, emisijas kvotas un citus šādus sociāli politiski ekonomiskus pasākumus.

Faktiski tad mēs atgriežamies pie normālas industrijas attīstības tikai nākamajā līmenī - ar CO2 savākšanu no atmosfēras. Tam vajag tikai vienu vienkāršu lietu - lai katalītisko CO2 savākšanas rūpnīcu summārā jauda ir lielāka nekā summārā CO2 emisija, lai mēs ātrāk savācam nekā ražojam CO2 - un viss.

Tam vajag daudz elektrības. Tātad AES. Un nekādu ierobežojumu.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2024-06-21 02:49 (saite)
> var palaist projektus, kuri citādi ir nerentabli

Tas pats attiecas uz dažādiem projektiem, kas ietver ārkārtīgi lielas skaitļošanas jaudas, kam energoietilpība šobrīd ir viens no pudeles kakliem.

(Atbildēt uz šo)


[info]ravejsledzejs
2024-06-21 10:13 (saite)
es īsti nesaprotu, kāpēc visi ir tik ieciklējušies tieši uz CO2, kas ir visnekaitīgākais no visiem gāzveida izmešiem, turklāt augiem tīri fizioloģiski labāk patiktu, ja tā atmosfērā būtu vairāk nekā ir pašreiz.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-06-21 10:19 (saite)
Pārāk lieli ūdenī izšķīduša CO2 daudzumi var paskābināt to līdz līmeņiem, kas sāk traucēt koraļļiem (nav labi, bet arī nav katastrofāli) un varbūt planktonam (ir katastrofāli, jo planktons ir faktiski vienīgais net positive skābekļa ģenerators uz mūsu planētas).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ravejsledzejs
2024-06-21 10:38 (saite)
okeāns kā reizi funkcionē kā buferis CO2; un kā tāds ir bijis visā tā pastāvēšanas laikā. tur esošās sugas ir piemērotas šij okeāna funkcijai. okeānu vajadzētu atbrīvot no tām mēslu salām, ko cilvēki ir radījuši, lai tas pilnvērtīgi varētu funkcionēt. tas gan.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2024-06-21 10:40 (saite)
Piekrītu par buferi, bet tas nav bezizmēra un liela daļa okeāna biocenozes ir adaptējusies zināmam izšķīdušā CO2 koncentrācijas intervālam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?