Kopsavilkums par enerģētiku
Tātad kā izskatās enerģijas iegūšana tuvā un vidējā perspektīvā?

Pakāpeniska pāreja no oglekļa savienojumu dedzināšanas uz atomenerģētiku. Urāna un torija rūdu pietiks ļoti ilgam laikam.

Var jautāt, kāpēc neizmantot tieši (saules baterijas) vai netieši (vēja, hidro utt) stacijas?

Var izmantot, bet tikai kā sekundāro jeb papildinošo avotu.

Šo (tā saucamo renewable) ieguves veidu trūkumi:

- nav kompakti
- atkarīgi no laikapstākļiem
- nenodrošina bāzes jaudu.

Sīkāk:

Nav kompakti nozīmē ka tās ir ļoti lielas būves, sarežģīti apkopjamas, degradē vidi
atkarīgi no laikapstākļiem un nepietiekami jaudīgi nozīmē ka uz ``renevables`` balstīta enerģētika ir taupīšanas enerģētika, tur vajag domāt par enerģijas uzkrāšanu, par patēriņa kontroli, īsāk sakot - tā ir knapināšanās, tas puslīdz der vienkāršai dzīvošanai bet ne smagajai industrijai.

AES dod ļoti daudz enerģijas ar ļoti lielu jaudu, bieži vairāk nekā vajag patēriņam. Ko tas nozīmē? 2 lietas:

a) tad atkrīt managament of demands, elektrība vienkārši ir. Cik vajag. Ja vajag vēl, tad ir vēl. Tas nozīmē izaugsmi, jo jebkuras izaugsmes pamats ir enerģija.

b) specifiskāk - tad var palaist projektus, kuri citādi ir nerentabli:

*jūras ūdens atsāļošanas stacijas kuras ģenerē dzeramo ūdeni + dažādus produktus no sāļu koncentrāta
*atmosfēras oglekļa savākšanas rūpnīcas, kas atmosfēras CO2 oglekli pārvērš degvielā un/vai konstrukciju materiālā.

Abi procesi ir ļoti energoietilpīgi un ir iespējami tikai tad ja ir daudz elektrības, tātad AES. Savukārt ja mums strādā atmosfēras oglekļa savākšanas fabrikas tad

1) mums ir brīvas rokas transportā, mēs varam attīstīt ne tikai elektriskos un ūdeņraža bet arī klasiskos iekšdedzes dzinējus, skatīties kur kas ir ērtāk un neiespringt par emisijām.
2) mums ir brīvas rokas pārtikas ražošanā, mēs varam beigt uztraukties par lauksaimniecības/ lopkopības CO2 un metāna emisijām
3) mēs varam beigt iespringt par emisijām ne tikai transportā un lauksaimniecībā bet vispār un atmest visādas oglekļa pēdu rēķināšanas, emisijas kvotas un citus šādus sociāli politiski ekonomiskus pasākumus.

Faktiski tad mēs atgriežamies pie normālas industrijas attīstības tikai nākamajā līmenī - ar CO2 savākšanu no atmosfēras. Tam vajag tikai vienu vienkāršu lietu - lai katalītisko CO2 savākšanas rūpnīcu summārā jauda ir lielāka nekā summārā CO2 emisija, lai mēs ātrāk savācam nekā ražojam CO2 - un viss.

Tam vajag daudz elektrības. Tātad AES. Un nekādu ierobežojumu.