ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2023-09-30 22:43:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mīkla
Ko ateisti nēsā uz kakla kā piederības zīmi ateismam?

Atbilde:

Galvu


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2023-10-02 20:14 (saite)
Akmeņi ir cieti bet trausli. Oglekļa šķiedras kompozīti, titāna sakausējumi, armētie stikli, borazoni, sintētiskie dimanti ir kudī stabilāki par granītu, bazaltu u.c. dabiskajiem iežiem. Ja var saglabāties precīzi izvirpota/ izfrēzēta vāze no akmens, tad vajadzētu varēt saglabāties arī visam minētajam, es speciāli neminēju lietas kas viegli sadeg un korodē, OK dimanti tehniski arī deg bet ļoti grūti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2023-10-02 20:24 (saite)
Bet mums jāoperē ar to, kas IR saglabājies, nevis to, kam tavā prātā BŪTU JĀBŪT saglabājušamies, ne? Es nezinu kāpēc mēs atrodam to, ko atrodam. Pateikt "es nezinu" nav kauna lieta, bet mūsdienu melīgā akadēmija to nespēj.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-10-02 20:33 (saite)
OK, tad sanāk ļoti dīvains rasklads. Mums ir precīzi apstrādāts akmens. Drusku bronzas, vēlāk dzelzs. Vienkārši rīki, vienkārši ( lai arī ļoti OK izveidoti) trauki.

Labi, mana personiskā hipotēze ir ka ķīmiska akmens apstrāde => čuvaki empīriski zināja daudz vairāk no ķīmijas nekā mēs parasti iedomājamies. Konkrēti: No sēra var dabūt sērskābi. No minerāla fluorīta (kalcija fluorīds) ar sērskābi karsējot var izspiest HF ( fluorūdeņražskābi) Tā šķīdina silikātus, t.sk. arī granītu un tml minerālus. Ķīmiskā kodināšana un pulēšana. Uz to strpct norāda tas ka dažreiz tuvu apstrādes virsmai atrod izmainītu granīta struktūru, tādu kā saspiestu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?