OK, tad sanāk ļoti dīvains rasklads. Mums ir precīzi apstrādāts akmens. Drusku bronzas, vēlāk dzelzs. Vienkārši rīki, vienkārši ( lai arī ļoti OK izveidoti) trauki.

Labi, mana personiskā hipotēze ir ka ķīmiska akmens apstrāde => čuvaki empīriski zināja daudz vairāk no ķīmijas nekā mēs parasti iedomājamies. Konkrēti: No sēra var dabūt sērskābi. No minerāla fluorīta (kalcija fluorīds) ar sērskābi karsējot var izspiest HF ( fluorūdeņražskābi) Tā šķīdina silikātus, t.sk. arī granītu un tml minerālus. Ķīmiskā kodināšana un pulēšana. Uz to strpct norāda tas ka dažreiz tuvu apstrādes virsmai atrod izmainītu granīta struktūru, tādu kā saspiestu.