ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2021-03-17 17:44:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Telosība
Es izdomāju jaunu jādzienu `` Telosība``

Telosības piemērs:

Krišjānis:

/Pilsētās nav jādzīvo. Problēma atrisināta. Mēs taču esam latvieši, nevis kaut kādi skudrucilvēki. Tas ir tieši tik vienkārši./


Piezīmēsim ka šito saka filozofijas maģistrs nevis cilvēks kurš nodarbojas ar lauksaimniecību vai tml.

Nu un ko viņš tur darīs, ārpus pilsētām?

[jautājums vispārīgs - ja cilvēks nav ļoti bagāts un nevar nopirkt/ uzbūvēt sev pilnīgi autonomu dzīvesvietu ārpus pilsētas, tad ko viņš tur darīs? ]

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2021-03-18 17:51 (saite)
Nu labi bet uz šito var atbildēt, ka ārpuspilsētas vide ģenerē pāķus, t.i. cilvēkus ar šauru redzesloku kuri tic visādām huiņām, piemēram kā mapats konspirācijteorijām (labi viš laikam drusku izliekas bet nu šitas patterns).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-18 23:52 (saite)
Es tādus nepazīstu. Tu arī. Konspirācijeorija par kaut kādiem "pāķiem" lel.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-03-19 00:53 (saite)
Es tādus pazīstu. No attāluma, jo neredzu vēlmi kontaktēties tuvāk, bet pazīstu. What gives?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-19 16:56 (saite)
Gives to, ka ar "pāķi" tu saproti stulbu, nepatēstu, bieži vien agresīvu cilvēku. Problēma ir tāda, ka šādu supostātu ir ļoti labs skaits arī starp izglītotajiem pilsētniekiem, savukārt var mierīgi satikt daudz iesakņotu laucinieku, kuri ir apveltīti ar brīnišķīgu intelektu un patīkamu personību. Ideja par to, ka laucinieki ir kaut kā kopumā stulbāki par pilsētniekiem ir mīts. Drīzāk ir daudz tuvāka patiesībai atziņa, ka uz pilsētām bieži izceļo jauni cilvēki, kas ir pārāk slinki un stulbi, lai kaut kā paši spētu radīt savā miestā efektīvu iedzīvi un tāpēc izvēlas vieglāko variantu, iekļauties urbānajā pelēcību pūlī, kas pamata strādā ļoti primitīvus menial jobs kaut kādos ofisos vai veikalos. Vai valsts iestādēs un NGO, kur nevajag nekādu intelektu, tikai labu paklausības un subordinācijas instinktu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-03-19 17:03 (saite)
> Ideja par to, ka laucinieki ir kaut kā kopumā stulbāki par pilsētniekiem ir mīts.

Tam es, savukārt, pilnīgi piekrītu, īpaši mūsu onlainizglītošanās iespēju laikmetā. Bijusi tikai gribēšana, iespēju nebūt stulbam un analfabētam ir vairāk, kā jebkad.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2021-03-19 17:25 (saite)
Man sagādā problēmu šis teikums:
"Bijusi tikai gribēšana, iespēju nebūt stulbam un analfabētam ir vairāk, kā jebkad."

Tu nekļūsti stulbs vai gudrs pateicoties kaut kādiem kursiem. Pa lielam, ja tu esi jau pieaudzis cilvēks savos 30+, tad tu, neatkarīgi no sava dzīves gājuma, būsi attīstījies līdz savam potenciālam. Nevienu nevar iemācīt būt gudram. Izglītības iestādes mūsdienās nav spējīgas un mērķētas tam, lai uzlabotu cilvēka ģenerālo inteliģenci, tās māca iekļauties un/vai konkrētas profesijas. Neko vairāk. Inteliģence imo tomēr ir iedzimta. Tās līmenis, potenciāls vai nu tur ir vai nav. Nekādas valsts pārraudzītas programmas nevar mainīt konkrētā indivīda prata spējas. Tas laikam ir tas uzskats, kas mani padara pat "naciķi" vai whatever. Es vienkārši neredzu iespēju mainīt cilvēku intelektu "no ārpuses". Tas vienmēr būs tieši tāds, kāds ar dzimšanas aktu tur būs ielicies. Diemžēl vai par laimi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2021-03-19 17:29 (saite)
Jā, jēls IQ vai g-koeficients lielā mērā tiešām ir iedzimts un tā uzlabošanas centieni vairāk ir darbs ģenētiķiem, čipdariem un farmaceitiem, kā skolmeistariem. No otras puses, rezultātu līmenī ar to vien nepietiek un tieši tā tad arī ir tā vieta, kur rodas vajadzība pēc kvalitatīviem izglītošanās materiāliem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?