ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2015-05-27 08:06:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Deathist culture
Izrādās, citi arī šo ir pamanījuši un runā par to, ko mēs šeit saucam par mortālismu. Tas jocīgais fenomens, kad cilvēki, arī brīvi domājoši, ārpus reliģijām un tml, uzskata mirstīgumu ne tikai par neizbēgamu, bet arī par kaut kādā veidā pareizu. Kaut kā atgādina aviācijas kritiku pirms Raitiem un citus šāda stila ``nu tas jau nekad nebūs iespējams`` pareģojumus. Kombinācijā ar ačgārnībām no sērijas ``bet nāve jau piedod dzīvei vērtību``, ``tas ir bioloģiski pareizi``, ``viņiem jau apniks dzīvot``.

http://www.huffingtonpost.com/zoltan-istvan/can-transhumanism-overcom_b_7433108.html

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2015-05-27 09:08 (saite)
man, teiksim, arī šķiet, ka nāve ir kruta un nepieciešama, kā the ultimate way out [bet tas neietver domu "nāvei ir obligāti jābūt neizbēgamai un pret cilvēka gribu"]

bet vispār šitais ir punkts, par kuru es visu laiku esmu kaut kādā nedefinētā "kaut kas tur ir, bet kaut kas tur riktīgi nav" stāvoklī, būs kādreiz jāpadomā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-27 09:30 (saite)
Protams, par to nav šaubu, ka noteicoša šeit ir personas griba, var iedomāties situācijas, kad šī the ultimate way out alternatīva ir tikai pieaugošas ciešanas un to nevajag. Katrs pats izvēlas, ko ar sevi darīt tālāk, katrs šajā ziņā ir suverēns - tas ir tas, kas jāpanāk.

// bet kaut kas tur riktīgi nav//

hmm, jā, visi man zināmie ``pret`` argumenti ir izrādījušies nevalīdi, bet te uzsvars uz ``man zināmie``. Kas ir licis aizdomāties - kontrintuitīvās lietas no sērijas, vai pārlādes rezultātā tas ir ``es`` turpinājums. Bet tur sanāk, ka ja nav, tad pa lielam aizmidzis un pamodies cilvēks arī nav vakardienas cilvēka turpinājums un katru nakti mēs mirstam. Kā zināms, tā nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-05-27 12:01 (saite)
Mani visvairāk mulsina tas, ka, ja tiek iznīcināta nāve, tiek iznīcināta (vai vismaz stipri iedragāta) vajadzība reproducēties, a reproducēties man patīk :D nu, vai arī no nopietnāka skatupunkta, es neesmu pārliecināta, ka ikviens individuāls cilvēks ir spējīgs uz pastāvīgu un mūžīgu attīstību, it īpaši situācijā, kad viņam nav ļoti burtiska deadline (liela daļa cilvēku necik daudz neattīstās pat tagad, kad viņiem deadline ir), kas eventuāli varētu novest pie totāli stagnējošas civilizācijas.
/šis gan, kā redzi, ir tāds pusformulēts arguments, bet nu virziens apmēram tāds

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-05-27 15:52 (saite)
Vispār es atrodu, ka vajadzība reproducēties nekur nepaliek, vismaz prognozēšanai pieejamā nākotnē ne.

Iemesli:

1)Diemžēl katastrofas nekur nepaliek. Grūti iedomāties situāciju, kad mēs visu kontrolējam tik labi, ka izslēdzam pilnīgi jebkādu katastrofu iespējamību. ``Tur ārā`` vienmēr būs nezināmais.

2) Visums ir sasodīti, sasodīti liels. Tas ir, runājot par jau zināmo Visumu, bez visādiem hipotētiskiem multiversiem, citām telpām utt.

3) Radīt jaunus saprātus gluži vienkārši ir interesanti.

Par tiem dedlainiem.... Nu vispār ir dažādi cilvēki. Es no sevis zinu, ka lietas padodas daudz labāk, ja dedlaina nav. Ja tas ir stingri noteikts, tas uztveras kā nepatīkams traucēklis, nu izdara jau tāpat, bet ar lieku stresu reizēm un tā. OK, citiem varbūt ir citādi. Jā un es varu iedomāties, ka stipri interesantāk ir plānot lietas daudz tālāk uz priekšu. Jo vairāk nākotnes tev ir pieejams jo aizraujošāk tas viss ir. Protams, apziņa, ka to turpinās pēcnācēji arī ir OK motivācija, bet kāpēc ne gan pēcnācēji gan pats? Kopā.

Es gluži vienkārši gribu zināt kas būs tālāk. Variants, ka tur priekšā laikā ir nepārvarama barjera, aiz kuras es tātad netieku, nekur neder.

OK, tātad kas sanāk? Sausais atlikums ir - novērst neizbēgamību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?