ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2019-06-08 13:42:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
klimakterizators
Ja viņi tik ļoti vibrē par klimata pārmaiņām, tad nav saprotams, kāpēc netiek domāts par normāliem inženiertehniskiem risinājumiem, kas regulētu saules enerģijas plūsmu uz zemi, tātad ko var regulēt: pašu plūsmu [izvietojot starp sauli un zemi saules pavadoni kas sastāv no regulējamu spoguļu vai diafragmu klastera, to varētu būvēt pamazām, bet sasilšana jau arī notiek pamazām] vai zemes albedo [modificējot atmosfēru un/ vai okeānu virsmas.] Pirmais variants būtu preferablāks jo tad regulators atrodas ārpus zemes biosfēras un nebojā to.

Tas ko var redzēt praktiski ir tukša runāšana, aktīvisms aktīvisma pēc kas problēmu nerisina. Izskatās ka pēc būtības tas maz kuru interesē.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2019-06-13 17:59 (saite)
Es sapratu ka manu domu vislabāk ilustrē tāds salīdzinājums:

``klimata politika`` vs inženiertehniski risinājumi ir apmēram tas pats kas projekts ``mars one`` [nu jau bankrotējušais] vs space x/ boeinga x, nasas, ķīniešu, krievu marsa projekti.

Okej, ir cita lieta, kas sinerģiski nenāktu par sliktu arī izmešu samazinā
šanai - tas ir likvidēt t.s. efektīvo menedžmentu [kas praksē nozīmē totālu orientēšanos uz ātru peļņu un apgrozījumu nerēķinoties ne ar ko citu], būtiski ierobežot mārketingu un reklāmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2019-06-13 19:18 (saite)
Mnja? Man liekas, ka salīdzinājums darbojas tieši otrādāk: visādi kosmosa spoguļi ~ mars one kā teorētiski realizējami projekti, kuri gan pagaigām ir uz robežas ar sci-fi. Turpretī "klimata politika" ir reālistiska pieeja atropogēno faktoru ierobežošanai, tā teikt, ravējam saknes, nevis nezālēm ziediņus plūcam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2019-06-13 19:28 (saite)
* Precīzāk: "tūlītēja reālistiska pieeja"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-06-13 21:06 (saite)
Nu jā bet lai tas tiešām strādātu ir jāizdara lietas, kuras [tikai pa citu līniju] ir vēl vairāk uz robežas ar fiction nekā lielas stacijas kosmosā.

Teiksim ko var iesākt ar strauji augošo bet primitīvo tās pašas Indijas ekonomiku? Mēģinot tur kaut ko regulēt ar psrs veidīgām metodēm mēs varam norauties uz drausmīgu humāno katastrofu - milzu badu. Tur jau tā ir uz robežas. Ar Indonēziju apmēram tas pats, ar Etiopiju u. c. lielājām biezi apdzīvotajām āfrikas valstīm arī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2019-06-13 21:17 (saite)
Āfrika un pat Indija gan pagaidām nav tie reģioni, par kuriem jāsatraucas visvairāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2019-06-15 23:21 (saite)
Okej tas ir CO2 emisija uz galvu. Ja uzliek virsū otru karti - cik kur ir galvu, tad emmm situācija drusku mainās, austrālija vairs nav tik tumša un indija tik gaiša.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2019-06-16 09:53 (saite)
Nū, es jau te visu laiku runāju par antropogēnajiem faktoriem, tādēļ arī godīgāk loģiskāk liekas skatīties per capita karti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?