par pilsētplānošanu
emmm ... dzīvot kartupeļu laukā - kāīfss /toties, kas par brīvību, neviena kaimiņa, nu labi, pie stūra pamīzt nedrīkst, nostučīs sukas muņiem, vai nedod dievs vēl vietējā avīzē ieliks/ , dzīvot no dzelžota kaļķaina dziļurbuma - kāīfss /cits smeķis, kā no krāna ūdens/, katru dienu pļaut trīs hektārus mauriņa - kāīfss /kas tas ir, salīdzinājumā, ka nav jāosta pisētas dūmi, tfu tas trapaka motors pļāvējā tomēr dūmo gan/, reizi pusgadā saukt šindermašīnu, lai izved vietējo sūdbedri - kāīfss /toties, kas par aromātu, kura pilsēta tur klāt nestāv/, dēļ kaļķainā ūdens mainīt veļeni un/vai boileri ik trīs gadus - kāīfss /toties ik trīs gadus jauna manta mājās, un var ielīst iepakojuma kastē - arī spēļmantiņa, arī kaķim un ielien abi kopā/, celtie trijos naktī, lai piemestu plītī malku - kāīfss /tas nav kuli pakasot basām kājām līdz ņužņikam aiziet/, katru rudeni cepties, kur lai ņem kurināmo, kur lai grūž - kāīfss /mheh, ko tad tie pilsētnieki māk, pagriezt radiatoru vaļā, ciet/, reizi desmit gados mainīt jumtu - kāīfss /toties neviens apsaimniekotājs man neteiks kas cik maksā/, nespēt pasēdēt krogusā ar čomiem, jo pēdējais transports deviņos pamet galvaspilsētu - kāīfss /kāda jēga sēdēt, ja pie stūres tāpat dzert nevar, vēl 2h jākratās līdz mājām/
toties dzīvo kā krēzs, nevienam neparko nav jāatskaitās, strādā 8h pie virpas, 4 stundas kraties no uz darbu, pēc tam līdz gaismiņai ņemies pa dārzu/mauriņu, celies agri no rīta, lai izraktos no sniega līdz civilizācijai
nu jā, ne tā, kā tie, kuri var līdz krogusa slēgšanai tusēt centrā vai noskatīties operu līdz ovāciju beigām un tad nesteidzīgi izdzert vietējā bārā kafiju, un tikai tad lēnā garā netraucēti tikt mājās ar sabtransu taksi nu vai kājām - atvērt durvis un neparko vairs nedomāt ;) ā - aliņš no lecskapja jāpaņem, jāiedzer par tiem kartupeļu lauku krēziem ;)