Vakardien ar kājām 20km nostaigāju uz baseinu un atpakaļ. Man ļoti patīk peldēt. Mums te ir tāds baseins, kur ir nevis hlorūdens, bet minerālūdens no pazemes. Auksts, tomēr pēc garās pastaigas un saunas, tas bija lieliski.

Esmu arī atklājusi, ka sauna+peldēšana uzlabo manu asinsspiedienu un panikas lēkmes samazinās. Ieejot saunā, sirds sāk sisties ļoti smagi un ātri, it kā tuvojas panikas lēkme, bet pie otrā saunas gājiena vairs tā nav. Ja pa vidu ieiet aukstā ūdenī vai ierīvējas ar ledu, tas tas ir kā kardio trenniņš.

Vēlāk sarunā ar draugiem, mēs aizrunājāmies par depresiju un sapratām, ka lielākā daļa mums pazīstamo depresīvo cilvēku nav hobiju vai viņi nenodarbojas ar sportu. Tādu mērķtiecīgu sportu, piemēram, noskriet 20km. Sākt no mazumiņa un tikt līdz 20 un kļūt gandarītam. Vai arī, katru reizi, kad jūti, ka būs slikti, uzvlikt botes un mukt prom. Es par to bieži domàju, jo man regulāri kāds ir centies piedēvēt depresiju vai vd. Visbiežāk tie ir depresīvi cilvēki, kuri grib tusēt ar savējiem. Esmu ietiepīga un nepiekrītu. Ja man svārstās garastāvoklis, tad tāpēc, ka tāda esmu - sieviete, luteklītis. Galu galā mēs sapratām, ka psihoterapeits stundā pelna 100€, acīmredzot kādam ir izdevīgi teikt - jums ir vd nevis zems asinsspiediens. Cilvēkiem nav depresija, manuprāt, cilvēki vnk mirst nost no garlaicības un neziņas, kur likties savā dzīvē. Mēs to sarunu vakardien sākām, jo viens draugs šodien tiesā šķiras no sievas, kura ārstējot depresiju vnk sēž mājās, rij xanax un klausa tikai savu terapeitu.