cosmo_shiva2 ([info]cosmo_shiva2) rakstīja,
@ 2015-08-04 09:32:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vakardien ar kājām 20km nostaigāju uz baseinu un atpakaļ. Man ļoti patīk peldēt. Mums te ir tāds baseins, kur ir nevis hlorūdens, bet minerālūdens no pazemes. Auksts, tomēr pēc garās pastaigas un saunas, tas bija lieliski.

Esmu arī atklājusi, ka sauna+peldēšana uzlabo manu asinsspiedienu un panikas lēkmes samazinās. Ieejot saunā, sirds sāk sisties ļoti smagi un ātri, it kā tuvojas panikas lēkme, bet pie otrā saunas gājiena vairs tā nav. Ja pa vidu ieiet aukstā ūdenī vai ierīvējas ar ledu, tas tas ir kā kardio trenniņš.

Vēlāk sarunā ar draugiem, mēs aizrunājāmies par depresiju un sapratām, ka lielākā daļa mums pazīstamo depresīvo cilvēku nav hobiju vai viņi nenodarbojas ar sportu. Tādu mērķtiecīgu sportu, piemēram, noskriet 20km. Sākt no mazumiņa un tikt līdz 20 un kļūt gandarītam. Vai arī, katru reizi, kad jūti, ka būs slikti, uzvlikt botes un mukt prom. Es par to bieži domàju, jo man regulāri kāds ir centies piedēvēt depresiju vai vd. Visbiežāk tie ir depresīvi cilvēki, kuri grib tusēt ar savējiem. Esmu ietiepīga un nepiekrītu. Ja man svārstās garastāvoklis, tad tāpēc, ka tāda esmu - sieviete, luteklītis. Galu galā mēs sapratām, ka psihoterapeits stundā pelna 100€, acīmredzot kādam ir izdevīgi teikt - jums ir vd nevis zems asinsspiediens. Cilvēkiem nav depresija, manuprāt, cilvēki vnk mirst nost no garlaicības un neziņas, kur likties savā dzīvē. Mēs to sarunu vakardien sākām, jo viens draugs šodien tiesā šķiras no sievas, kura ārstējot depresiju vnk sēž mājās, rij xanax un klausa tikai savu terapeitu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]str
2015-08-04 10:49 (saite)
bet tas mirklis- piecelties un vispār iet kkur ir baigi grūts. tur tiešām vajag kādu blakus, kas aiz rokas izvilks, kaut pastaigā.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]cosmo_shiva2
2015-08-04 10:59 (saite)
Tas, nu jau bijušais, vīrs visu ir izmēģinājis un pāris gadu garumā vairs nevar izturēt, jo viņa sieva ir kļuvusi par depresīvu dārzeni. Ar medikamentiem sliktāk nepaliek, bet labāk arī vairs ne. Tie cilvēki, kuru tuvinieki ir uzsēdušies uz antidepresantu un trankvilizatoru kombinācijām, neviens neteiks, ka tas kaut ko uzlabo vai ārstē, diemžēl.
Es arī savu omi esmu vedusi pastaigās aiz rokas, bet grūti izturēt, ka viņa tur čīkst un nevar paiet. It kā vesels cilvēks, bet nekustās ārā no mājas, spēlē datorspēlītes. Un kad esmu teikusi - davaj,tagad ejam ārā, viss pietiek, tev vajag svaigu gaisu un kustības, viņa uzreiz uzliek bloku un kļūst slima. Pāris gadu laikā, neviens vairs ar viņu negrib ņemties, lai dzer savas zāles reizi stundā. Sākās no tabletes dienā, tagad ir reizi stundā...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?