Varbūt man ir veģetatīvā, vai zems asinsspiediens, vai viens izriet no otra. Bet panikas lēkmes mani apciemo regulāri jau gadu un es nostājos tām pretim un saku savam ķermenītim:"Nu, uz ko tu vēl esi spējīgs?" Neļauju sev baidīties. Es nodarbinu sevi ar domām par to, cik man ir laba dzīve. Viss man ir: lielisks vīrs, bērni, pārticība. Tad pāriet uzreiz, tiklīdz es atsakos tai pakļauties. Vakardien atkal pēcpusdienā uzradās, es jutos tik sūdīgi trīcoša un pārbijusies, ka uzvilku Asics un noskrēju 10km pa mežu. Pārgāja.
Viss ir galvā, nevajag ļauties tām sajūtām vadīt savu dzīvi.