citronmeetra ([info]citronmeetra) rakstīja,
@ 2005-02-19 20:48:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
"Nekad nemēģiniet ar rakstīšanu nopelnīt mīlestību."
Šodien, klīstot pa grāmatveikalu, no plaukta izvilku dzeltenu grāmatiņu un izlasīju šo teikumu. Šķiet tā bija viena no laimīgās dzīves pamācībgrāmatām. Neatceros ne nosaukumu, ne autoru, nezinu arī, par ko īsti ir tā grāmatiņa. Drusciņ pašķirstīju un noliku atpakaļ plauktā. Atcerējos to vienu teikumu nupat, rakņājoties cibā.
Un domāju, un domāju, un domāju... ka te ir ļoti daudz mīlestības pelnīšanas mēģinājumu. Turklāt es nevaru iedomāties daudz citus iemeslus, lai būtu šeit. Labi, garās dienas ofisā un vientuļi vakari, bet tas jau arī ir drusciņ par mīlestību, vai ne?
Visi tie garie, smukie teksti, drusciņ smieklīgi, drusciņ smeldzīgi, mazas pavērtas durtiņas, pukstošas sirsniņas, sapņi, sekss. Un pofigs un apdiršana, kad to labi uzraksta, arī uzprasās uz mīlestību, sapratni un pieņemšanu. Vismaz uz komentāru jau nu noteikti. Jo ir taču interesanti skatīties, kādi tie citi, cik drosmīgi vai bailīgi. Kā rotājas, lai tiktu uzlūgti uz deju.
Nē nu, es jau par sevi arī, protams.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2005-02-20 00:01 (saite)
zin, jā, kaut kas tur ir.
zini, kā ir vislabāk? kad tu raksti, un tev ir TIKAI VIENS cilvēks, kura mīlestība tev ir svarīga, un tu zini, ka
1) viņš to neizlasīs,
2) viņš, visticamāk, neiemīlēs.

tad ir tā brīvības pakāpe. jo pārējos ir pilnīgi piedrāzt. sevi un Dievu arī (jo šitais arī ir šausmīgi ierobežojoši - "rakstīt sev" vai "rakstīt iz sevis", par Dievu vispār nerunājot, āpāc, ja es ticētu, ka Dievs lasa to, ko es rakstu, es vispār neko vairs nerakstītu ;))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?