Vājums
Šajās lietus un šķīdoņa dienās mani ir panākusi neliela apslimšana. Es nezinu, kas tas ir, bet turos pretī visiem spēkiem un visiem iespējamiem līdzekļiem. Temperatūra nav, tikai sagurums, dulla galva, sauss klepus un sajūta, ka nav īsti labi. Šodien paliku mājās atpūsties un pacīnīties ar baciļiem.
Būtu jāsēž pie datora un jāraksta visādi papīri, bet negribas nu nemaz. Būtu jāiet laukā un jānošķūrē ūdeņainā ledus kārta no balkona, bet negribas. Turklāt es taču esmu apslimusi. Būtu jāsakārto māja un jāizmazgā grīdas, bet negribas. Būtu jāpabeidz gleznot bilde, kuru sestdien dāvināšu kādam labam draugam dzimšanas dienā, bet pat to negribas. Kaut kā rokas neklausa šodien.
Kaut arī man nav temperatūras un nekādu briesmīgu slimības moku, tomēr viss, ko spēju šodien darīt, ir gulšņāt ar grāmatu rokās, aizmigt un mosties, iedzert tēju un justies vāja un žēlojama.