Sviesta Ciba |

citronmeetra (

citronmeetra) rakstīja,
@ 2009-06-18 10:07:00

Turpinot dārza tēmu. Šodien bakstu zemē pēdējos lauvmutīšu un samteņu dēstus. No ēdamlietām gan man nekā dārzā nav, tikai baziliks, kinza un vēl daži garšaugi. Kad zemes darbi būs pabeigti, sākšu lielo mājas šrubēšanu. Līdz ceļošanai gribētu visu sakārtot tā, lai rudenī nav kauns atgriezties.

Vakar skatījos Domburu un man ļoti nepatika. Skaidrs, ka neviens neko nesaprot, rīkojas pilnīgi uz dullo, bet citas izejas nav. Viss, ko varu darīt šajā augošajā haosā, ir sakārtot pati savu dzīves telpu. Palikt pie pilna prāta. Turpināt dzīvot uz priekšu. Turpināt kustēties. Dalīties man piederošajā ar citiem. Kaut tik nu spētu pati šos savus uzstādījumus izpildīt.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

sin
2009-06-18 10:24 (saite)

heh man ar taadas pašas domas.. ka visaa šaj haosaa, pats pirmais daraamais ir sakaartot savu dziives telpu..

un vakaar pat izkopeeju fragmentu no Lato Lapsas raksta apollo :

"Toties jūs izdzīvosiet, ja ne tik daudz skaidrosiet attiecības ar šo valsti, bet pirmām kārtām paļausieties tikai paši uz sevi, savu ģimeni, radiniekiem un īstiem draugiem. Viņi ir vienīgie, kas jums patiešām palīdzēs. Un nevis šī valsts, kas faktiski visa pēdējā gada laikā mums visos iespējamos veidos saka: rūpējieties katrs par sevi, jo uz šo valsti jūs nevarat paļauties pat sīkumos, kur nu vēl lielās lietās.

.....

Domājiet paši. Taču jebkurā gadījumā — ja jums ir reāla izvēle, vai, nesaasinot attiecības ar šo valsti, ar savu naudu atbalstīt kādu konkrētu cilvēku, labu lietu, paturēt to sev un savējiem vai tomēr samaksāt to šai valstij, viennozīmīgi ieteicams iespēju robežās izmantot jebkuru variantu, tikai ne pēdējo. Jo — atkārtošu vēlreiz — pašlaik katrs no mums var paļauties tikai uz sevi un saviem tuvajiem, bet nekādā gadījumā ne uz šo melīgo, nožēlojamo, izkurtējušo valsti un tās varu, kura ir bankrotējusi ne tik daudz finansiāli, cik kaut jel kādas uzticamības ziņā."

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

citronmeetra
2009-06-18 10:47 (saite)

Es nevainoju valsti. Nav nekāda mistiska valsts pati par sevi. Ir cilvēki. Katrs ar savu dzīvi, lēmumiem, bailēm un mīlestību.

Tā sauktajos treknajos gados, vairākums cilvēku ļāvās labumu raušanas instinktiem. Un zaudēja. Rausa lieli, rausa mazi. Es arī bišķit kādu mazumiņu sarausu un tūlīt par iztērēju, cerot, ka gan jau nāks atkal labumi. Man nav nekādu krājumu nebaltai dienai.

Es nevaru aizmirst to, ka valsts maksāja par manas mammas vēža ārstēšanu. Nekādi nejūtos, ka valsts man personīgi būtu kaut ko parādā. Jā, protams, man nav bērni, man nav jāauztur pensijas vecuma radinieki, savā ziņā man ir vieglāk.

Nesataisnoju cilvēkus, kas rausa uz citu rēķina. Ir sastrādātas šausmu lietas. Bet mēs tik ļoti ticējām, ka esam balta bāreņu tauta, ka mēs revolūcijas ar dziesmām vien uzvaram, ka mēs esam no tālām zvaigznēm šajā dzīvnieciskajā pasaulē nolaidušies... Nekā. Tādi paši zvēri vien esam. Es patiešām ticu, ka tad, ja vispār izķepurosimies no šīs bedres, mazliet arī pieņemsimies prātā. Ne jau tā, ka uzreiz būsim gudra un līdzsvarota, prātīga tauta. Gan jau vēl pāris reizes aplauzīsimies. Gan rausīsim, gan plēsīsim, gan būsim mīļi un balti. Palēnām augsim. Es vēl arvien ticu Latvijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sin 2009-06-18 10:55 (saite)
	ok.. man ar nav nekas pret valsti.. un ticu ka Latvijai pavisam driiz atnaaks labaaki laiki.. :) vienkaarši reizeem sanaak iesleegt televizoru un ieskatiities kaadaa zinju lapaa.. un tad paliek šķērmi ap dūšu.. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	annuska 2009-06-18 13:25 (saite)
	Tieši tā, nevis abstrakta valsts, bet daudzi atsevišķi cilvēki, no kuriem daļa, diemžēl, izlaupīja vai izsaimniekoja valsts kasi, no kuras citādi būtu bijis normāli ārstēt slimos, maksāt pensijas, atbalstīt izglītību utt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	annuska 2009-06-18 13:32 (saite)
	un ko tad mazais cilvēks ar saviem instinktiem vispār varēja saraust. pati teici, ka Tev nemaz nav bijuši nekādi treknie gadi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

citronmeetra
2009-06-18 13:51 (saite)

Es to tiešām saku tikai par sevi, nevis par sitāciju kopumā. Valst nav neko parādā man. Pensionāriem, skolotājiem un mediķiem, mazu bērnu vecāiem gan. Tajā brīdī, kad bija nepieciešams, mana mamma saņēma palīdzību. Mūsu ģimenei šai ziņā paveicās. Citiem, kam grūti ir tagad, nepaveicās.

Spriežu tikai par savu dzīvi. Es tik tiešām neesmu rīkojusies gana gudri, lai sevi nodrošinātu. Es paļaujos, ka kaut kā nebūt galā tikšu. Parasti arī tieku. Bet tas viss ir nedoši, neskaidri. Es neprotu savu dzīvi nolikt uz droša pamata. Manā dzīvē krīze ir pilnīgi loģiska. Man būtu tagad jāapšņikā savs budžets pamatīgi un jāpieņem daži ļoti sāpīgi lēmumi. Piemēram, vai es varu atļauties dzīvot savā mājā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	vilibaldis 2009-06-18 14:29 (saite)
	nu par to māju, tagad kā reiz šai jautājumā tu neko arī izdarīt nevari, jo nekustamo īpašumu tirgus ir atmiris kā suga. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: