Es to tiešām saku tikai par sevi, nevis par sitāciju kopumā. Valst nav neko parādā man. Pensionāriem, skolotājiem un mediķiem, mazu bērnu vecāiem gan. Tajā brīdī, kad bija nepieciešams, mana mamma saņēma palīdzību. Mūsu ģimenei šai ziņā paveicās. Citiem, kam grūti ir tagad, nepaveicās.

Spriežu tikai par savu dzīvi. Es tik tiešām neesmu rīkojusies gana gudri, lai sevi nodrošinātu. Es paļaujos, ka kaut kā nebūt galā tikšu. Parasti arī tieku. Bet tas viss ir nedoši, neskaidri. Es neprotu savu dzīvi nolikt uz droša pamata. Manā dzīvē krīze ir pilnīgi loģiska. Man būtu tagad jāapšņikā savs budžets pamatīgi un jāpieņem daži ļoti sāpīgi lēmumi. Piemēram, vai es varu atļauties dzīvot savā mājā.