Maketētāja bēdīgās pārdomas kādas darba nedēļas noslēgumā
Šodien saņēmu gatavus darbus no trīs drukas kantoriem. Vieni drukāja paliela formāta bildes manai izstādei, otri - krāsojamo grāmatu bērniem, trešie - kārtējo MT grāmatiņu, kuru maketēju katru mēnesi. Visi trīs kantori darbos pieļāvuši kļūdas.

Paldies Dieviņam, manas izstādes izdrukās tā kļūda ir tāda, ar kuru pati tikšu galā. Nekas nāvējošs. Tikai neliela nobīde izmēros, vajadzēs citas līstes bilžu stiprināšanai. Štrunts. Bet tomēr tā ir kļūda. Es taču speciāli pieteicu par tiem izmēriem, jo tie bija saskaņoti ar stiprinājumiem.

Bet otrs kantoris nodrukājis kaut ko tik baisu, ka var pa taisno mest visu grāmatu tirāžu miskastē. Visas bildes melnas tā, ka neko nevar saprast. Un vēl lapām malas apgriezuši šķībi. Nevis drusciņ šķībi, bet gan briesmīgi šķībi. Grāmatas prezentācija bija paredzēta svētdien. Nebūs nekāda prezentācija. Pirmdien iešu lamāties un prasīt lai visu pārdrukā. Gan jau teiks, ka esmu visu nepareizi samaketējusi. Hā! Īpaši tās šķībās malas!

Rokas nolaižas.

Kaut arī desmit gadus maketēju grāmatas un vēl visu ko, tik un tā katru reizi, kad tipogrāfija atved gatavos darbus, es ar šausmīgām aizdomām un bailēm gaidu, kāds tad būs rezultāts. Jo kādi tik nav brīnumi redzēti. Šķības greizas grāmatas, nepareizā kārtībā saliktām lapām, nepareizās krāsās, uz nepareiza papīra nodrukātas. Bēdas, posts, lamāšanās un plēšanās. It kā tipogrāfijā tās grāmatas kopā liktu tikai roboti. Tie cilvēki tiešām neredzēja, ko dara? Ka bildes nāk no mašīnas laukā visas melnas, neko nevar saprast. Nē, kā nekas nebūtu bijis griež tik šķībās malas un visu tāpat šķībi liek kopā. Un vienā mierā ved pasūtītājam.

Tā, un te par laimi varu pieminēt drukas kantori nr.3, kas savu darbu bija paveicis gandrīz godam un smuki nodrukājis kārtējo MT numuru. Vismaz vāks ir ļoti glīts. Iekšlapās gan īsti nesakrīt sarkanā un melnā krāsa, ko tekstā pamanīt nevar, bet ilustrācijās gan. Gandrīz trāpīja, bet ne līdz galam. Nu labi, šī ir ļoti paciešama kļūme. Tomēr - arī tā ir kļūme.

Un te nu es esmu - maketētājs piektdienas vakarā. Es nevaru aiziet gulēt, man kādam bija tas jāizstāsta. Zem visiem tiem darbiem taču ir mans paraksts. Tie ir mani darbi. Kaut kādi tādi kļūdaini.

Bet nu neko. Svētdien būs Parkā sezonas atklāšana. Nedēļām ilgi nav bijis laika aizbraukt uz Parku. Vismaz uz atklāšanu gan aizbraukšu. Kaut tikai būtu smuks laiks.