citronmeetra ([info]citronmeetra) rakstīja,
@ 2006-06-17 00:02:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nemaz nezinu, kā man šo laiku izstāstīt. Ja es tomēr mēģinātu uzrakstīt visu kā ir, laikam sanāktu "Garkājtētiņš" vai "Anna no Zaļajiem jumtiem". Dzīvoju sirsnīgi un centīgi, mēģinu būt laba un pieveikt sevī slikto, bet pārāk asas tās cīņas arī nav, drīzāk cīnos pienākuma pēc. Un gaismu es baudu un brīnos, kā tās ir tik daudz. Jūnija gaisma mani vienmēr pārsteidz, jo tās šķiet vēl daudz vairāk, kā atceros no iepriekšējiem gadiem. Pastaigas un ikdienišķi darbiņi. Brigadiere padsmitgadīgu meiteņu komandai, vēstuļu rakstīšana, telefona zvanu atbildēšana. Vasara, viesi, ieleja, upe. Draudzenes, sarunas, grāmatas. Vispār man šķiet, ka jūs esat šo grāmatu jau lasījuši, un atceraties, kā tas viss tur bija.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]etalonfunkcija
2006-06-19 01:50 (saite)
taa ir. nevajag un negribas neko teikt.
jo nekaa taada jau nav ko pateikt.
shoriit dzeeru kazas pienu.
pateicu. un tomeer tas ir taalu no taa, ko tam vajadzeeja 'pateikt'.
ir labi un ljoti vienkaarshi.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?