Nemaz nezinu, kā man šo laiku izstāstīt. Ja es tomēr mēģinātu uzrakstīt visu kā ir, laikam sanāktu "Garkājtētiņš" vai "Anna no Zaļajiem jumtiem". Dzīvoju sirsnīgi un centīgi, mēģinu būt laba un pieveikt sevī slikto, bet pārāk asas tās cīņas arī nav, drīzāk cīnos pienākuma pēc. Un gaismu es baudu un brīnos, kā tās ir tik daudz. Jūnija gaisma mani vienmēr pārsteidz, jo tās šķiet vēl daudz vairāk, kā atceros no iepriekšējiem gadiem. Pastaigas un ikdienišķi darbiņi. Brigadiere padsmitgadīgu meiteņu komandai, vēstuļu rakstīšana, telefona zvanu atbildēšana. Vasara, viesi, ieleja, upe. Draudzenes, sarunas, grāmatas. Vispār man šķiet, ka jūs esat šo grāmatu jau lasījuši, un atceraties, kā tas viss tur bija.