šorīt pamodos no saasinātas sniega priekšnojautas [un biju pārsteigta par tās acīmredzamo priekšlaicīgumu] un apziņas, ka komūnu vajag.

tik vienkārši varētu tikt galā ar nožēlojamām, bet kaitinošām problēmām [aļa rēķinus nemaksājošie kaimiņi, kuri turklāt vēlas noindēt visus tavus kaķus]. tik vienkārši daļu ienākumu varētu mest kopējā katlā, dalot obligātos maksājumus, un pāriet no pilnas nodarbinātības slodzes uz pusslodzi, ceturtdaļslodzi, sestdaļslodzi! un visi pārējie veidi asap! tikt pie aizauguša dārza ir smieklīgi [banku dzimtbūšana, kā tad].

visvienkāršākais būtu saklonēt sevi bezgaldaudzos eksemplāros;
bet kopumā taču ir tik ļoti daudz lietu, kas man šķiet pieņemamas, un tik maz, kas tādas nešķiet [a tādas vispār ir?]; kopumā es pieprasītu vien pāris emocionālos krustpunktus. un spēju būt atsaldētam un netraucējošam, kad vajag. un neieinteresētību muhļīt. un biezas sienas!