Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2010-06-15 15:19:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
brīvākos dzīves posmos, ne-tik-sen, kad centos nogrūst sevi par brīvprātīgo darbinieku dažādās labdarības iestādēs, mani ļoti konkrēti отфутболивали.
tagad brīžiem vērojama ļoti dīvaina reakcija, kad mēģinu ļaudīm kaut ko atdot tāpat vien [kaut vai tās pašas sasodītās rimi uzlīmes]. es vēl saprastu, ja es piedāvātu viņiem labumus tumšos kaktos un čukstus. bet nē taču.

weird. nākamreiz prasīšu minimālo algu/kaut ko pretī tīri aizdomu mazināšanai.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]inese_tk
2010-06-15 15:35 (saite)
es tieši nesen gribēju rakstīt ierakstu par to, ka iemācīties kaut ko pieņemt, ar tīru priecīgu pateicību (un tā, ka pēc tam nepaliek es-viņam-esmu-kko-parādā sajūta) ir krietni grūtāk, nekā iemācīties dot. bet izdomāju, ka neesmu vēl līdz galam to visu izdomājusi un tāpēc neierakstīju :)

manliekas, ka visbiežāk cilvēkiem ir sarežģīti kauko pieņemt tāpēc, ka viņiem ir grūti saprast, ka kāds dod no sirds/tāpat vien. un grūti, visbiežāk, ir tāpēc, ka viņi domā, ka paši tā nedarītu un, ka tas otrs noteikti kautko gaida pretī, pat ja nesaka.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?