es tieši nesen gribēju rakstīt ierakstu par to, ka iemācīties kaut ko pieņemt, ar tīru priecīgu pateicību (un tā, ka pēc tam nepaliek es-viņam-esmu-kko-parādā sajūta) ir krietni grūtāk, nekā iemācīties dot. bet izdomāju, ka neesmu vēl līdz galam to visu izdomājusi un tāpēc neierakstīju :)

manliekas, ka visbiežāk cilvēkiem ir sarežģīti kauko pieņemt tāpēc, ka viņiem ir grūti saprast, ka kāds dod no sirds/tāpat vien. un grūti, visbiežāk, ir tāpēc, ka viņi domā, ka paši tā nedarītu un, ka tas otrs noteikti kautko gaida pretī, pat ja nesaka.