mazliet tomēr pačīkstēšu, ka četrpadsmit stundu darba dienas ar vienu brīvdienu uz ziemsvētkiem, un divām - uz jauno gadu tomēr nav nekas kruts. nekas cits neatliek kā saņemt sevi rokās, negrimt pašžēlošanā, neizplūst ķīselī
un taisīt īsas pauzes, taisīt tēju, piepumpēties, apskriet apkārt mājai, neizlaist vingrošanu, aiziet uz virtuvi un aiz dusmām izmazgāt visus traukus vai naidpilni sagriezt sīpolus, papļāpāt ar m. vismaz pusstundiņu un nekādā, nekādā gadījumā nesākt darba dienu ar modinātāju.

bet vēl tikai viens vīkends un viena pirmdiena, un es būšu izpildījusi visus savus apsolījumus, un vairs nekad neviens no manis nedzirdēs nekādas pārsteidzīgas piekrišanas.