Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2010-01-05 12:09:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
es esmu pirmo reizi mūžā tikusi pie pleijera - bērnībā nebija, jo mēs bijām nabadzzzīgi, a pēc tam kaut kā nejutu vajadzību - jau biju pieradusi dziedāt galvā un noklausīties svešas sarunas sabtransportā [ko ļoti patīk darīt joprojām [grūtākais saglabāt neitrālu un nopietnu sejas izteiksmi]], kā arī mūziku, ko klausās šoferi. viens no pēdējiem klausījās hitu ar lieliskiem lirikiem девочки, курочки, я такая дурочка [kārtējo reizi smaku no smiekliem un gandrīz pabraucu savai pieturai], bet viens no pēdējākiem - new moon saundtreku [vīrietis virs čēesmit; nokritu zem krēsla].

bet māsa beidzot nolēma apgreidoties un savu veco pleijeri atdeva man. bet briesmīgākais tas, ka joprojām slinkums to izmantot. tā mēs to kapitālismu neuzcelsim :(


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]chimera
2010-01-05 12:31 (saite)
man acīmredzot vnk nav izveidojies pieradums un problēmas izveidot to šajā cienījamā vecumā :)

a negācijas parasti uzjautrina.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]soria
2010-01-05 12:44 (saite)
Uzjautrina tad, ja pats jūties atpūties un spējīgs uzjautrināties. Darba dienas beigās tas notiek diezgan reti. Vai arī ir tāds nogurums, ka jau par it visu nāk smiekli :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2010-01-05 13:09 (saite)
jā, tā galējā noguruma un smieklu stadija man regulāri iestājas :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?