Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2010-01-04 17:59:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kāpēc cilvēki nelūdz palīdzību?
lai vēlāk varētu kādu vainot visās pasaules bēdās?
kā toreiz, kad tepat cibā, kad "īpaši talantīgais mākslinieks" [vai kā tur īsti bija] vāca sev ziedojumus, no visām pusēm līda bariem, bariem vien ar žēliem stāstiņiem, ka viņi cieta vairāk, ka viņi cieta daudzpusīgāk un ka tomēr lepni [ha, ha] to noklusēja.

viena lieta ir, kad t.s. nebūšanas īpaši netraucē. vainavvienalga. ir tik daudz cita ko darīt.

bet kur ir prikols mocīties, salt sniegā un nosalt, un tad pārmest apkārtējai pasaulei cietsirdību, kad vienīgais, ko sliktākajā gadījumā varētu pārmest, būtu nevērība?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]komeeta_naak
2010-01-04 21:10 (saite)
nu, es, piemēram, to nedaru tāpēc, ka man šķiet, ja izkulšos pašas spēkiem, mana vērtība kā ļautiņam un arī savās acīs krietni celsies. zinkā, kas tevi nenogalina, padara stiprāku un tā.
es te tikai pīkstu par savām nedienām, bet būtībā jau neko negaidu - mana ciba, kā gribu, tā d*ršu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]chimera
2010-01-04 21:15 (saite)
man vienmēr ir šķitis, ka tas, kas tevi nenogalina, padara tevi vājāku [zin, kā - vienreiz salauztu kaulu daudz vieglāk ir pārlauzt otrreiz], bet lāb, nemetīšos te demagoģizēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?