plānoju svētku meņū, niekojos ar receptēm, kuras sākas ar vārdiem "sniegā sakuļ olbaltumu, kam var piejaukt mazliet cukura", un domāju, vai es mīlu [vai varbūt tieši otrādi - nemīlu?] savus draugus tik ļoti, lai šādi viņus sveiktu.

piemājas "iki" pa gaisu lido, pa grīdu ripo mandarīni un nezin kāpēc pierasto jingle bells vietā skan kurts kobeins.

vēl tikko kā piefiksēju, ka aiznākamais jaunais gads nāks tikai ar vienu nulli ierasto divu vietā, bet es tomēr novēlu sev un citiem, kam tas ir aktuāli, mazāk tukšuma jau šajā.