ir taktika, ko mīl pielietot mazi bērni un noteikta tipa vīrieši ap/pēc 40. nogulties zemē un bļaut. vienu tādu vēl nesen satiku, gāja man pa priekšu kopā ar sievu, ar lielo brezenta mugursomu un makšķeri rokās. sākumā ilgi un spalgi bļāva kaut ko par dirsām, tad aizlidināja makšķeri uz vienu pusi, somu - uz otru, pats nokrita zemē un auroja, ka tālāk un vairāk neies. turpinājumu neskatījos.

ar ko es sliktāka? arī pēdējā laikā ik pa brīdim sāku krist te šā, te tā. atsakos no iecietības un labām manierēm [tāpat neviens neuzstutēs uz kājām, izņemot pašu]. beidzot iedarbinās glābšanās un saglābšanas instikti un vajadzība izgulēties tomēr. meitenīgas un citas problēmas, un pat krīīīze ir fufels, salīdzinot ar apdraudējumu manam lieliskajam plānam - nodzīvot vismaz 190 gadus.

nekas, nodzīvošu.