saņēmu mesidžu, ka, ja sakravājos uz sahāru jau rīt, aizvedīs mani tikpat kā par_velti, un pabaros arī, ne vienu reizi vien.

sagriezu zobus un turpināju domāt par Pienākumiem un brīvības relativitāti - aizbraukt nevar, toties var palikt, turklāt home alone, un skaļā balsī čortoties, ja darbi ietvers šādu vajadzību, un sazieķēt matus ar kādu nejēgā barojošo eļļu, iesiet lakatiņā, ko nenoņemt diennakti, un veikt citas nūģiskas, bet nepieciešamas darbības.

jāpadomā, vai vēlos šovīkend arī kādu satikt [neskaitot picu piegādātāju]. nē, laikam tomēr nē.