nost ar lj-cutu
dear diary,
šodien [tobiš vakar un vēl mazliet šodien] es iztulkoju un izrediģēju daudzus jo daudzus zīmju tūkstošus,
saindējos nezin ar ko,
sekojot bagdaramas piemēram, mēģināju piereģistrēties orgānu donoru lapā, bet neveiksmīgi, jo atdūros pret elektroniskā paraksta neesamību
un dabūju acis uz kātiņiem.
kopumā viss ir labi, jo bija plānots kļūt par super trooper, un tas tika arī izdarīts.
kas ir interesanti, dear diary, - pat 13 stundas intensīva darba nerada noguruma sajūtu. negribas iet un atlūzt, bet tieši otrādi - kliegt, rāpties kokos, dzert'n'drāzties. it kā es nebūtu tērējusi spēkus, bet atteikusies no to izmantošanas un slāpējusi tos, tāpēc tie šobrīd brēktin brēc. vēlāk padomāšu, kādus resursus es tādā gadījumā izmantoju savā rutīnā-ikdienā.
un vēl, dear diary, ceru, ka neskatīšos tev sejā līdz pat rītdienas šodienas pēcpusdienai, kad es tikšos ar nākošiem zīmju tūkstošiem, bet skatīšos sejā, piemēram, vecāķu vējam.