kad esi pastrādājis, aizbraucis uz siguldu, nokārtojis ģēlas, atbraucis no siguldas, bet plkst. ir tikai 13.00, jo esi augšā no puspieciem. ok, tad tu uz brīdi parubies, bet pamostoties konstatē, ka diena joprojām ir tā pati un tā kaut kā ir jāpavada, kas ir vienlaikus forši un mazliet biedējoši. "laipni lūgta manā dzīvē", komentē m., kurš šonedēļ strādā rīta maiņās only. žēl, ka (droši vien?) ilgstoši izturēt to nav iespējams, jo reāli nāktos meklēt visādus jaunus veidus, kā sevi nodarbināt, paveras visādi apvāršņi utt