vēl runājot par pētījumu, es esmu neiespējamais bērns. tas bērns, kuru 1. klasē atdod skolā, no kuras valodas viņš nezina ne vārda, tādējādi "tikt galā viņam būs neiespējami". retrospektīvā skatoties, tas nebija prātīgs lēmums tādā aspektā, ka visu mūžu pēc tam jācīnās ar augstprātības lēkmēm, vērojot citus cilvēkus, kam nesanāk šis vai nesanāk tas.

visādi citādi tas bija pilnīgi okz lēmums; eksperimentu varbūt varēja neturpināt, pārceļot uz nākamo gadu semestra vidū un sadzīvisku iemeslu dēļ mainot skolas ik pa gadam, bet nu tas tā.