ir cilvēki, kas raksta, ka mamma mia! 2 esot pliekans sižets. tie ir salti meli, sižeta tur nav vispār. like, negaiss noposta svētku dekoru, lai varētu nodziedāt bēdīgu dziesmiņu, bet tad atbrauc labā tante šēra, lai varētu nodziedāt priecīgu dziesmiņu. baisi.

filmu neskatījos kinoteātrī, bet gan ZAGU, jo esmu slikts cilvēks.

skatījāmies to tālab, ka ar pirmo filmu mūs vieno tāds kā stokholmas sindroms. viss sākās ar to, ka nācās to tulkot vairākkārt un ļoti īsā laikā. māju pildīja strīpas un brosnana brēkšana, bet es lauzīju galvu, kā lai labāk iztulko super trūper. īsu brīdi pēc tam nonācām bezizejas situācijā, kur kāda baisa sieviete iesaucās: bet tagad skatīsimies filmu, kas patiks VISIEM! m. nočukstēja: tad jau laikam mamma mia! un jā, tā tik tiešām bija mamma mia. sūcu vināru no pudeles kakla, lai kaut kā nomierinātos.

toties noskatoties otro, m. vēl kādu laiku lēkāja pa māju un dziedāja visādu beļiberdu, tāpēc nevar gluži teikt, ka tas bija zemē nomests laiks.