ar visu gaļas neēšanu es esmu ļ. vienaldzīga pret dzīvniekiem. nu, es vēlos, lai viņiem iet labi un nav jādancā pa cirkiem un gaļas fabrikām, taču apmēram ar tādu pašu spēku es vēlos mieru kaut kur indijas ziemeļaustrumos. īsi sakot, man ir mēreni pofig. tāpat nav nekādas vēlmes tikt pie lolojumdzīvnieka, kopt to un biedroties ar to.

tai pat laikā šis stāsts pat aizskāra kaut kādas stīgas. ja vēlētos neēst dzīvniekus aiz cieņas pret tiem or smth, tas pat varētu kalpot kā iemesls. jo izrādās, ka spēja izplānot un īstenot atriebību manā izpratnē ir daudz vērtīgāks arguments nekā kaut kādas tur ciešanas.
https://miumau.livejournal.com/2801000.html

bet vispār atceros, kā ķikināju, lasot cibā komentāru /neuztvert personīgi!/, sak, es daru sliktas lietas like ēdu gaļu, tāpēc vismaz visiem spēkiem būšu ahūna feminazi. es, piemēram, tik ilgi daru "labas lietas" kā neēdu gaļu, ka varbūt varu atļauties kompensēt to kādas aizraujošas vardarbības formā?

that being said, nākamnedēļ pa ilgiem laikiem, iespējams, nāksies ēst gaļu, ir interesanti, vai maz izdosies. vai arī būs ar kā pirms pusotrgada ziņkārības nolūkos ievilkto cigaretes dūmu, jāklepo un jācīnās ar nelabumu.