ja man ir jādomā par karu, tad man ir jādomā, cik ļoti nosacīts tas ir nosacītajā eiropā.

man ir grūti iedomāties, ka 2pk laikā kāds iesauktos: hei, braucam tusēt uz franciju, jā, hitrelis tur ir bišk sabumbojis, toties tur ir lēti un silti. vai tūristus sauļojamies adrijas piekrastē balkānu kara laikā. savukārt uz ukrainu brauc tusēt vienā laidā. tad brauc atpakaļ un stāsta, cik lieliska valsts, cik attīstītas, eiropeiskas pilsētas*. tai pat laikā: jā, karš notiek, cilvēki maina pilsonību un maksā kukuļus, lai izvairītos no iesaukšanas armijā, cilvēki masveidā brauc prom. nezinu gan, vai brauc stipri vairāk par pirmskara laiku, jo čehijā jau sen figurēja reāli rēcīgas un aizvainojošas sociālās reklāmas "nepazemo savu ukraiņu apkopēju, jo moš viņa nav nemaz tik stulba".

*bet tā ir sena latviešu un jo īpaši rīdzinieku bēda, ka "attīstība" un "eiropeiskums**" viņiem rēgojas visur, kur viņu nav, sākot no iecavas, beidzot ar adisabebu.

**btw, vai slavēt eiropeiskumu nav tā kā mazliet rasistiski? un viebties par to, ka kāda pilsēta esot aziātiska (rīga vai, piemēram, rēzekne)?