pirms N gadiem tulkoju doķeni par to slaveno sieviešromānu autori, es tikai neatceros, vai tā bija daniela vai rozamunde, bet arī savos 70+ gados viņa atstāja maigi rozā iespaidu, lielām acīm raugoties pasaulē un no sirds ticot visiem saviem brašajiem varoņiem un trauslajām nimfām.

monika zīle atstāj pavisam citu iespaidu. latviski lietišķu. enerģisku - izklausās, ka viņai 75 gados ir vairāk enerģijas, nekā dažam labam cibiņam 25. ražīgu - 20 romāni, pārdesmit lugas un monikas zīlēšanas grāmata (jā, arī viņa ir latviešu ragana, lai arī nav agnese vārdā). viena meita, kura strādā eirokrātijā, un kuru viņa satiekot reti - turēt bērnus pie sevis esot "šausmīgs noziegums". šķiet, viņai īsti nepatīk sievietes (Mani kāda feministiska organizācija reiz bija uzaicinājusi uz tikšanos. Man ne pārāk patīk feminisms, bet es aizgāju un gandrīz vai tā kā tīšām saku viņām, ka es jau tās sievietes saprotu, bet esmu vairāk vīriešu pusē. Viena no aktīvistēm, vaigiem uzziedot, man jautā: “Zīles kundze, vai tad vīrieši jums nekad dzīvē nav darījuši pāri?!”...), taču monika labi zina, ko viņas vēlas šķirstīt autobusos.

bet tagad es varētu palasīt arī kādu viņas šedevru, ne tikai intervijas. pagaidām torčījos no nosaukumiem vien. vīrietis vēsai vasarai. trīs sarkstošas kļavas. smukas meitas maksā smuku naudu. dullā dzeguze. ak, ak, ak!