sākumā cilvēko vnk sprāgst nost no bada un remdējot citu radību badu. tad šī problēma kaut kā nebūt tiek atrisināta, life expectancy pieaug, cilvēki sāka mirt no dažādām infekcijas slimībām. medicīna attīstās, life expectancy turpina pieaugt, un nu cilvēki dzīvo tik ilgi, ka nu jau viņus piebeidz dažādi audzēji un sirds-asinsvadu slimības.

ir cilvēki, kuri brēc, ka ceļš uz labklājību ir greizs, jo RADA arvien jaunas problēmas, lai gan, manuprāt, tas vnk ieved cilvēku tur, kur pirms tam viņš savu kāju nav spēris, kur viņš sastopas ar JAUNĀM problēmām, kuras, atttiecīgi, risina. traģēdija? nedomāju.

okz, cilvēki tik ilgi ir bijuši kopā ne to labāko iemeslu dēļ, ka nu viņi ir priecīgi NEBŪT kopā, sēdēt internetos, mirt savos dzīvokļos vieni paši un tapt atrasti divus gadus vēlāk; 1-2 paaudzes vēlāk cilvēki atcerēsies, ka citi nav tikai bēdu un satraukumu avots, un tusēs kopā uz jauniem noteikumiem. jebal, cik optimistiski es esmu noskaņota pēdējā laikā!

***

zviedru mīlas teorijas sakarā mani vairāk pārsteidza kas cits. ļoti turīgi cilvēki dzīvo astrīdas cienīgos dzīvokļos, ar padlaiku sekcijām, ulmaņlaika datormonitoriem un biezekrāna televizoriem. neviens nav uzbliezis trīsstāvu pili ar fļugeriem leoparģikā un nebraukā ar bembi. ar to man skandināvi ļ. simpatizē. lai gan slaveno cos m., piemēram, dēvē par ogres trikotāžu, un nav tā, ka es viņam nepiekristu.