cik forši ir pamosties pēc koncerta un nevis vemt spainī, bet gan doties uz intervāltreniņu!

galvenais ieguvums no kačalkas, starp citu, man pašai bija negaidīts. sākumā treniņi, pēc kuriem tu smirdi piecu km radiusā un nespēj apvaldīt ekstremitāšu trīcēšanu (saku to, jo no jogas* utml šo dabūt nevarēja), izsūca visus spēkus un bija kādu stundu jāpaguļ, optimāli atrubonā. un tad pēc kāda laika nepieciešamība atpūsties pazuda. tāda sajūta, ka iekšā kaut kas pārslēdzās, un kaut kā nezin kā kļuva vairāk, kas jūtams arī ikdienā.

*nevēlos nozākāt jogu; atceros, ka sen-sen, pašā sākumā man melns gar acīm metās no visām pozām ar noliecieniem uz aizmuguri, un tad tas pārgāja, un arī tas bija vī.

ja runājam ciparos, esmu sasniegusi savas dzīves smagāko punktu (56 kg, vakarā vispār 57!!), taču tie apģērba gabali, kas man bija 36. izmērā, ir kļuvuši par totāliem maisiem, un dažs labs 34. izmērs arī ir pārlieku vaļīgs.