nevaru izdomāt, kur sliktāka satiksme, maltā vai gruzijā. maltā vnk ir ļ. šauras ielas un visiem savs transports, attiecīgi, visa sala ir viens liels sastrēgums. gruzijā savukārt visi ir džigiti. par veloderastu tiesībām nerunā neviens (un te tādu praktiski nav), jo glābties ir grūti pat kājāmgājējiem*. ceri, ka tevi nesabrauks pie zaļās gaismas uz gājeju pārejas? nu, ceri vien. gājēju pārejas ir atsevišķs stāsts, tās pārsvarā ir pazemē un starp tām mēdz būt pat vesels km. vai nu kāto km uz vienu pusi, un pēc tam 500 m uz otru, vai riskē un skrien pāri tāpat.

autoostas nav (mikriņi uz austrumu pilsētām brauc no vienas metro stacijas, uz rietumiem - no otras), saraksta nav, kopējās kases, kur iepirkt biļeti nav, nekā nav. mikriņi brauc, kad ir pilni; vietējie vnk atstāj savas somas uz sēdekļiem, iezīmējot teritoriju un aiziet, nevietējie loxi sēž un pacietīgi gaida. gaidīt nav garlaicīgi, jo te mikriņā iekāpj kāds ubags, te pīrāgu, diegu vai zeltlietu pārdevējs. tas ir, ja tu vispār esi ticis līdz mikriņiem, izrāvies cauri badīgo taksistu ielenkumam. taksisti bieži vien nav pilsētgalvieši, un, tā kā gps šeit nepastāv kā suga, apmaldīties ar visu taksistu ir visai reāli. also, ja tev liekas, ka takši ir lēti, padomā par to, ka sabtransports tomēr ir līdz pat 25 reizēm lētāks.

*organizācija, kas aizstāv kājāmgājēju tiesības https://www.facebook.com/IarePekhit/?fref=ts

https://www.facebook.com/tbilisiforpedestrians/