vakar bija laiks pirms nodarbības, nolēmu izmēģināt epileptisko eliptisko trenažieri. jebal, piecās minūtēs pulss uzskrēja līdz 170. nav brīnums, kāpēc man nepatīk pure cardio (un kāpēc pēc tā nav spēka, nav patīkamas muskuļu smeldzes, toties rīt gribas kā cūkai) - sirds ar gaismas ātrumu ielido pārslodzes zonā (dīvānpelmeņa liktenis).

also, kruta būt pundurītei - visi tādi gari gari, bet tev galva knapi pāri rokturiem paceļas.