vakarvakarā mani beidzot piemeklēja spēku izsīkums, un es slaveno saimnieku sievas meklējumos tomēr paskatījos. o! kāds neticams reālisms (kur skatās tikumības policija un latvijas tēla spodrināšanas komisija?)! cilvēki čista tā arī dzīvo, vienās apenēs dzer konjaku no paša rīta un krīt gar zemi zaļumballēs, nekādi ne dziesmu svētki. turpmāk zināšu, ko ieteikt, ja kāds vaicās, kur var iepazīties ar mistisko tautas garu, arī pati meklēšu ko līdzīgu, ja vajadzēs apgūt svešas kultūras (varētu pieteikties kādai radošai/comparative anthropology stipendijai, kas kompensētu zudušos vakarus, nu un tur snackus utml).